Futbola federācija un virslīgas vadība jau ilgāku laiku aktīvi darbojas, lai panāktu sezonas sākšanos, piedāvājot arī radikālus risinājumus, tomēr līdz šim tas nekādus acīmredzamus rezultātus nav nesis. Vairākas Eiropas futbola līgas jau atsākušas sezonu un kā pēdējā šai saimei otrdien pievienojās Igaunija. Lielākajā daļā pārējās Eiropas jau ir zināmi datumi, kad spēles varēs sākties, tikmēr Latvijā joprojām nav zināms brīdis, kad atsāksies kontakttreniņi, kā arī spēles.
Igaunijas futbola federācija iepriekš apmaksāja koronavīrusa testus visiem čempionāta dalībniekiem. Igaunijā veica 350 testu un tie visi bija negatīvi. Ņemot vērā, ka gan Latvijas, gan Igaunijas augstākajā futbola līgā spēlē 10 komandas, paredzams, ka arī Latvijā teorētiski būtu nepieciešams līdzīgs testu skaits.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders Latvijas Radio gan norādīja, ka vienreizējai testēšanai īpaši lielas jēgas nav. Veikt visu čempionāta dalībnieku testēšanu uz saslimšanu ar Covid-19 speciālistu vērtējumā nav mērķtiecīgi. Covid-19 ir salīdzinoši ilgs inkubācijas periods, pat līdz 14 dienām, tāpēc
vienā dienā veikts tests ar negatīvu rezultātu negarantē, ka cilvēks pēc dažām dienām nesaslimst ar šo vīrusa infekciju.
"Kā vienreizējs pasākums - jēga tam būtu maza," teica Šneiders. "Protams, var būt diskusijas, vai būtu nepieciešams testēt tos spēlētājus, kuri iebraukuši no ārzemēm, bet tas būtu individuāli risināms jautājums."
Sezonu LFF aicina sākt ne vēlāk kā 15.jūnijā.
Federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks Latvijas Radio teica, ka 15.jūnijs ir pēdējais brīdis, lai varētu nospēlēt trīs apļu turnīru. Pukinsks arī paskaidroja, ka LFF ir iepazinusies ar citu valstu sanitārajiem protokoliem un strādā sava sanitārā protokola izstrādei.
LFF ir izskatījusi Vācijas, Turcijas un Igaunijas protokolus un komunicē arī ar citiem kolēģiem. "Kopumā tāds baigais kosmoss nav nekur. Visas klasiskās lietas. Neviena no tām nav superunikāla, kuru pasakot liekas – vau, esam atklājuši kaut kādu kosmosu," atzina Pukinsks.
Pamatā ir paredzētas tādas lietas, kas jau šobrīd ir iesniegtas valdībā kā rekomendācijas par telpu izmantošanu, dezinficēšanu, temperatūras mērīšanu un pārbaudēm.
Papildus LFF plāno apspriest drošības pasākumus stadionos -
cilvēku plūsmas koordinēšanu, lai būtu pēc iespējas mazāk kontaktu, kā arī rokasspiedienus, spēlētāju vienlaicīgu atrašanos tuneļos, bumbu padevēju aizsargmaskas.
Maija pirmajā pusē virslīgā pauda gatavību spēles aizvadīt kādā kaimiņvalstī, kā iespējamos variantus izskatot Lietuvu un Igauniju. Ceļošana starp Baltijas valstīm ir atļauta, Igaunijā futbolu jau spēlē, savukārt Lietuvā profesionālā sporta sacensības būs atļautas no 30.maija.
Virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša atklāja, ka iespēja spēlēt ārzemēs joprojām tiek izskatīta, bet, lai līdz tam nonāktu, vispirms jāatsāk kontakttreniņi bez ierobežojumiem tepat Latvijā. Viņš uzsvēra, ka nevar runāt par sacensību aizvadīšanu, ja pirms tam nav iespēju pilnvērtīgi trenēties.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, bet vēlāk to pagarināja līdz 9. jūnijam, mīkstinot iepriekš noteiktos striktos ierobežojumus. Kopš 12.maija ir atļauts rīkot organizētus sporta treniņus, ja pulcējas ne vairāk kā 25 personas, nodarbības laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, un to vada sertificēts speciālists, kā arī tiek ievērota divu metru savstarpēja distance.
Sacensību organizēšana arvien nav atļauta. Treniņu nodarbībās nedrīkst pieļaut grupu plūsmu pārklāšanos un liegts iesaistīt bērnus, kas jaunāki par 7 gadiem. Nodarbībās peldbaseinos drīkst piedalīties personas, kas sasniegušas 12 gadu vecumu.
