Starkovs amatā apstiprināts LFF valdes sēdē. Starkova kandidatūru balsojumā atbalstīja gan valdes locekļi, gan arī Latvijas Futbola treneru asociācija (LFTA) un tās priekšsēdētājs Jānis Skredelis. Starkova oficiālā prezentēšana medijiem paredzēta trešdien plkst.15.30 preses konferencē "Elektrum" Olimpiskajā centrā.
Pirmoreiz par Latvijas valstsvienības galveno treneri Starkovs kļuva 2001.gada vasarā, komandu vadot līdz 2004.gada beigām. Šajā posmā tika sasniegts līdz šim lielākais panākums Latvijas futbola izlases vēsturē, jo komanda kvalificējās un spēlēja 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Savukārt atkārtoti viņš amatu pārņēma 2007.gada aprīlī, bet pēc sešiem gadiem viņu nomainīja Pahars.
Pērn februārī Starkovs kļuva par vienu no Pahara asistentiem, bet pirms tam viņš bija LFF nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs.
Starkovs futbolista karjerā, kuru viņš noslēdza 1989.gadā, bija leģendārs Rīgas "Daugavas" uzbrucējs. Trenera karjeru viņš sāka 1990.gadā, bet pēc diviem gadiem kļuva par Latvijas U-21 izlases treneri, bet no 1995. līdz 2001. gadam bija Latvijas izlases galvenā trenera palīgs, paralēli strādājot arī "Skonto" klubā par galveno treneri. Klubu līmenī Starkovs trenējis arī Maskavas "Spartak" un Azerbaidžānas vienību "Baku".
Pēc apstiprināšanas amatā Starkovs atzina, ka sabiedrība viņa atgriešanos pie izlases stūres varētu uztvert neviennozīmīgi, taču speciālists šobrīd izjūt lielu motivāciju strādāt un palīdzēt Latvijas izlasei sasniegt līmeni un rezultātu, uz kādu tā ir spējīga, par Starkova teikto vēstīja LFF.
Starkovs pateicās par izrādīto uzticību. "Tas ir liels gods un atbildība," viņš teica. "Arī es biju pārliecināts, ka ar Latvijas nacionālo izlasi darbs jāturpina pašmāju speciālistam. Pasaulē bieži notiek tā, ka galvenā trenera maiņa notiek nevis tāpēc, ka iepriekšējais treneris ir bijis slikts, bet gan tāpēc, lai restartētu komandu."
Piedāvājumu Starkovs pieņēmis pēc neliela pārdomu brīža. Starkovs uzskata, ka viņam pietiek gan zināšanu, gan pieredzes, lai uzņemtos izlases vadību un gūtu panākumus. Izlases uzdevums būs izdarīt maksimumu katrā spēlē, lai cīnītos par uzvaru un līdzjutēji ar komandu varētu lepoties, piebilda jaunieceltais treneris.
Pahars amatā atradās kopš 2013.gada vasaras, tomēr marta beigās dienu pēc kapitulācijas pārbaudes spēlē Gruzijai ar 0:5 viņš atkāpās no amata. Līdz ar to valstsvienība palika bez galvenā trenera, kaut jūnijā Pasaules kausa kvalifikācijas cīņā jāsacenšas ar pašreizējo Eiropas čempioni Portugāli.
Pagājušajā nedēļā tikšanās ar medijiem laikā Pahars pauda, ka jaunajam valstsvienības trenerim vajadzētu pabeigt 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu un pie valstsvienības stūres strādāt arī 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Pahars kļuva par sesto valstsvienības galveno treneri. Latvijas izlase starptautiskā apritē atgriezās Jāņa Giļa vadībā, pēc tam komandu vadīja gruzīns Revazs Džodzuašvili un brits Gērijs Džonsons, savukārt 2001.gadā amatu ieņēma Starkovs, kura vietā 2004.gadā stājās Jurijs Andrejevs. Tiesa, Starkovs pie izlases stūres atgriezās 2007.gadā, līdz viņu nomainīja Pahars.
