ĪSUMĀ:
Atrast labu vietu kvalitatīvai futbola spēlēšanai zem jumta nav tikai Liepājas problēma, jo līdzīga situācija ir citviet Latvijā un arī Rīgā. Taču kvalitatīvas treniņu iespējas nosaka iespējas futbolam Latvijā progresēt, lai gūtu panākumus arī augstākajā meistarības līmenī.
LFF pērn nolēma atbalstīt divu slēgto futbola haļļu būvniecības projektus Liepājā un Rēzeknē, atvēlot pašvaldībām 500 tūkstošu eiro. Projektam pieteicās 21 pašvaldība, bet LFF, apzinot vietvaru iespējas līdzfinansēt un uzcelt halli vajadzīgajā laikā, izvēlējās Liepāju un Rēzekni. Laukums lielāks būs Liepājā, kas tādēļ saņems prāvāku LFF finansējuma daļu.
Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs pastāstīja Latvijas Radio, ka halles projektēšana jau sākusies. LFF piešķirs apmēram 150 tūkstošu eiro piepūšamās halles apvalkam, kas segs laukumu un nepieciešamajai infrastruktūrai. Aptuveni tādu pašu summu maksās arī pašvaldība, sedzot pārējos izdevumus.
Piepūšamo halli pie 5.vidusskolas Rēzeknē uzskata par nepieciešamu, jo pilsētā futbols arvien ir populārākais sporta veids, kas piesaista visvairāk dalībnieku Bērnu un jaunatnes sporta skolā, paskaidroja Pozņakovs.
Lai ar futbolu varētu nodarboties arī ziemas sezonā, jaunā halle Rēzeknē būs ļoti labs papildinājums.
Savukārt Liepājā halli gatavojas celt vietā, kur pašvaldība jau iepriekš plānoja būvēt futbola manēžu. Svētību tai deva Māra Kučinska vadītā valdība, kurai viena no prioritātēm bija infrastruktūras uzlabošana jaunatnes un tautas sportā. Taču mainījās valdības, Kariņa komanda sporta būvju celtniecību vairs neatbalstīja un manēžas projekts iestrēga. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks "Rietumu Radio" atzina, ka futbola halle ir Liepājā ļoti gaidīts projekts.
Sesks uzskaitīja Liepājas sporta objektus, kas pilsētā jau veicina sporta tūrisma attīstību. 2008.gadā atklāto Olimpisko centru papildināja vieglatlētikas, tenisa un ledus manēžas, tādēļ
futbols ir nākamais solis, kas Liepājā veicinās lielāku sportistu pieplūdumu treniņnometnēs un sacensībās.
"Liepājā trenējas [tenisistes Aļona] Ostapenko, [Anastasija] Sevastova, tāda augsta līmeņa sportistes. Un futbola halle ir turpinājums," teica Sesks. "Jau Māra Kučinska valdības laikā bija pirmie lēmumi futbola halles attīstībā, pirmajam posmam saņēmām no valdības naudu un uzbūvējām vajadzīgo infrastruktūru un autostāvvietas. Tagadējā valdība sporta būves neatbalsta. Tādēļ ar futbola federāciju vienojāmies, ka tā pilsētai dāvās piepūšamās halles, savukārt pilsēta finansē laukumus. Tas ir gaidīts projekts, jo trenējas vairāk nekā 650 bērnu un vēl pieaugušie."
Lai jaunie sportisti meistarībā augtu, jātrenējas visu gadu, bet ziemā mammas neļauj aukstumā trenēties, nepieciešamību būvēt halli pamatoja Sesks. Halles projektēšana ir sākusies un nākamajā ziemā futbolisti tajā jau varēs trenēties.
Liepājas Futbola skolas direktors Aivis Tints pastāstīja, ka pašlaik bērni tagad trenējās ārā, bet citās ziemās, kad nodarbības telpās neliedza Covid-19, tehniskā meistarība tika slīpēta basketbola vai skolu sporta zālēs. Tints atzina, ka
Liepājā sākotnēji uz halles projektu raudzījās skeptiski, jo iepriekš izsapņotais projekts bija daudz vērienīgāks.
Tomēr pašreizējais projekts tagad ir atzīts par labāko pagaidu risinājumu. Motivētu treneru bērnu apmācībai Liepājā pietiek, jo, pēc Tinta teiktā, no šīs pilsētas tik viegli nemēdz aizbraukt.
"Futbola skolai un akadēmijai tas ir solis uz priekšu, un tas būs ieguvums gan pilsētai, gan sportistiem," uzsvēra Tints. "Tur būs zāliens un bērns jutīs, ka viņš ir atnācis uz futbolu. Vajag, lai rodas sajūta, ka viņš ir futbolists."
Arī avīzes "Kurzemes vārds” sporta žurnālists Andris Sudmalis jaunās halles būvniecību uzskata par labu ziņu gan pilsētas, gan visas valsts futbola sabiedrībai, jo projekts netiek īstenots tikai tādēļ, lai apgūtu pieejamu finansējumu. Vai jaunas halles dēļ pieaugs jauniešu skaits futbola skolā, nav galvenais, jo svarīgāk ir radīt kvalitatīvākus treniņu apstākļus rudenī un ziemā, uzsvēra Sudmalis. Turklāt
iespēja kvalitatīvi trenēties cauru gadu ļaus meistarībā panākt vienaudžus, kam apstākļi ir labāki.
Vai halle Liepājā un Rēzeknē izglābs Latvijas kājbumbu no pašreizējās dziļbedres, vēl ir pāragri spriest, tomēr piemērota infrastruktūra līdzās treneru izglītībai ir ļoti būtisks elements sporta veida izaugsmei. LFF pašreizējā iecere ir četros gados realizēt līdz septiņiem šādiem projektiem. Sporta funkcionāriem gan vēl būtu jāpadomā, kā nodrošināt motivētu treneru piesaistīšanu treniņu grupās ārpus lielākajām pilsētām un attīstības centriem.
