Pētījums: futbolistiem vecumdienās jārēķinās ar lielāku smadzeņu darbības traucējumu risku

Futbolistiem ir lielāks risks pēc 65 gadu vecuma piedzīvot smadzeņu darbības traucējumus, bet bijušo spēlētāju veselības stāvoklis pusmūžā ir labāks nekā vidēji sabiedrībā, par Austrumanglijas Universitātē veikta pētījuma rezultātiem piektdien vēstīja BBC.

Pētījumā, izvērtējot 145 bijušo futbolistu veselību, konstatēts, ka viņiem smadzeņu veselība un kognitīvās funkcijas 40–50 gadu vecumā ir labākas nekā vienaudžiem vidēji sabiedrībā. Savukārt pēc 65 gadu vecuma aina ir krasi cita.

Regulāra fiziska slodze labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību, kas izskaidro četrdesmitgadnieku pozitīvos rādītājus arī pēc viņu karjeras futbolā noslēguma, pastāstīja vadošais pētnieks un smadzeņu satricinājumu speciālists Maikls Grejs. 

Taču pēc 65 gadu vecuma bijušajiem futbolistiem smadzeņu veselība pasliktinās straujāk, ko apliecina lēnāks reakcijas laiks un bremzēta kustību izpildes funkcija. Tas norāda, ka fiziskā slodze futbolā pozitīvi ietekmē smadzeņu veselību, bet kontakta spēles negatīvā ietekme parādās vēlākā dzīves posmā, uzsvēra Grejs. 

Profesora Villija Stjuarta 2019. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka bijušajiem futbolistiem salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem ir apmēram trīsarpus reizes lielāks risks nomirt neirodeģeneratīvu slimību dēļ. Pēc demences diagnosticēšanas vairākiem bijušajiem augsta līmeņa futbolistiem Lielbritānijā pievērsa lielāku vērību medicīniskiem pētījumiem. Pērn jūlijā sekoja ieteikumi nepieļaut futbolistiem treniņos nedēļā vairāk kā 10 spēcīgus sitienus ar galvu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti