ĪSUMĀ:
- Katra nacionālā federācija saņems savu daļu no Pasaules kausa finālturnīra ienākumiem.
- Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) finansējumu Latvijā tērē administratīvām lietām un attīstības projektiem.
- LFF ir pārliecinoši turīgākā sporta veidu federācija Latvijā.
- Futbols kļuvis par Latvijā masveidīgāko sporta veidu, par statistikas precizitāti gan ir šaubas.
- LFF prioritātes – jaunatnes futbols un valstsvienības cienīgs stadions.
- Lielākās finanšu ieguvējas no Pasaules kausa finālturnīra ir tās dalībvalstis.
Lai arī finālturnīrs Katarā vēl tikai pusē, ir skaidrs, ka katra FIFA dalībvalsts turpmākos četrus gadus saņems lielākas dotācijas nekā līdz šim. LFF pieaugums būs apmēram pusmiljons eiro, sasniedzot divus miljonus eiro gadā, Latvijas Televīzijai (LTV) pastāstīja federācijas ģenerālsekretārs Arturs Gaidels.
FIFA un Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) finansējums veido vidēji 85–90% LFF budžeta, kas lēšams ap 14 miljoniem eiro gadā. Lielāko pīrāga daļu LFF saņem no UEFA – vidēji 9 miljonus eiro gadā.
Starptautiskās futbola jumtorganizācijas FIFA finansējumu var tērēt divos virzienos. Viens no tiem ir administratīvajiem izdevumiem – federācijas birojam, darbinieku atalgojumam un citu vajadzību segšanai. Otrs virziens ir dažādi attīstības projekti, kam FIFA naudu tērē arī Latvijā.
"Mūsu gadījumā tā ir reģionālā attīstība, tas ir KIA projekts, kas vērsts uz klubu ilgtspējīgas attīstības programmu. Klubi var pretendēt uz līdzfinansējumu," pastāstīja Gaidels. "Un arī sacensību attīstība. Caur šo "FIFA Forward" programmu mēs attīstām visas mūsu sacensības."
LTV ir zināms, ka praksē šīs atbalsta programmas vietām iedibinājušas dubultavotu sistēmu. Proti, federācijas biedri vieniem un tiem pašiem mērķiem atbalstu rod vispirms federācijā, bet pēc tam paprasa arī no pašvaldībām vai audzēkņu vecākiem. Tomēr tā ir pašu biedru, nevis naudas avota – federācijas – morālā atbildība.
LFF ir aptuveni trīsarpus reizes turīgāka par tuvākajām sekotājām Latvijas bagātāko sporta federāciju topā,
un tas futbolam dod dažādas praktiskas priekšrocības. Nevienai citai sporta federācijai Latvijā nav tik daudz darbinieku – LFF mājaslapā ir atrodama 54 darbinieku kontaktinformācija un amatu nosaukumi. Tāpat nevienai citai federācijai nav tāda rocība īstenot infrastruktūras celtniecības projektus.
Visi šie priekšnoteikumi futbolu padarījuši par masveidīgāko sporta veidu Latvijā. Piemēram, bērnu un jauniešu segmentā futbols ir sporta skolu sistēmā vienīgais sporta veids, ar ko nodarbojas vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu un jauniešu. Pēdējos piecos gados iesaistīto skaits ir dubultojies.
Viens no izskaidrojumiem šādai statistikas novirzei ir nevis milzīgs bērnu pieplūdums futbola treniņos, bet gan straujā futbola klubu mešanās akreditēt profesionālās ievirzes programmas jeb sporta skolas, lai varētu saņemt valsts finansējumu treneru algām. Kuluāros runā, ka tieši futbola uzrādītie masveidības rādītāji, kurus apšauba citu sporta veidu pārstāvji, aktualizējuši diskusijas par stingrākām valsts pārbaudēm reālā audzēkņu skaita noteikšanai. Tomēr nevar noliegt arī futbola entuziastu nopelnus, arvien vairāk iedzīvinot sporta veidu iepriekš neskartās teritorijās.
Tieši jaunatnes futbola attīstība ir viena no LFF prioritātēm nākamajā četrgades ciklā.
Federācijas ģenerālsekretārs Gaidels norādīja, ka apjomīgākiem projektiem pašlaik tik un tā pietrūkst finansējuma.
"Ir arī bijušas vairākas sapulces par to, ka mums ir jāveido centralizēta akadēmija, kura varētu dot mums jaunus talantus," sacīja Gaidels. "Skaidrs, ka idejas ir, bet šobrīd tomēr pietrūkst finansējuma, lai varētu ilgtermiņā pateikt: "Jā, šo mēs realizējam, skatoties ilgtermiņā.""
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav 4. kategorijas futbola stadiona.
Gaidels paskaidroja, ka prasībām atbilstoša stadiona celtniecība ir viena no federācijas prioritātēm, taču tās realizēšanā nedrīkst pazaudēt balansu un iztērēt visu infrastruktūrai pieejamo finansējumu. Pretējā gadījumā gadiem ilgi nebūs iespējams uzbūvēt nevienu citu projektu reģionos.
Nedaudz vairāk kā pirms gada Rīgā viesojās FIFA prezidents Džanni Infantino un solīja stadiona celtniecībā 4 miljonu eiro atbalstu. Atbalstu sola arī UEFA, kas varētu segt 30–40% stadiona kopējo izmaksu. Pārējais finansējums LFF būs jārod no citiem avotiem, ar ko pagaidām nesokas gludi.
Gaidels pasvītroja, ka
finansiāli vislielākās ieguvējas no Pasaules kausa norises, protams, ir tā dalībvalstis.
Iepriekšējā, 2018. gada, Pasaules kausa finālturnīra dalībniekiem FIFA izmaksāja 791 miljonu ASV dolāru jeb par 40% vairāk nekā vēl pirms četriem gadiem. 2018. gada Pasaules kausā 400 miljoni dolāru tika izmaksāti naudas balvās atkarībā no komandas ieņemtās vietas. Piemēram, čempione Francija saņēma 38 miljonus dolāru, bet grupu turnīru nepārvarējušās komandas – pa 8 miljoniem katra.
