Kad Nīderlande izgāzās 2018. gada Pasaules kausa atlasē, valstī tā bija liela vilšanās. Nākamajā ciklā jau šķita, ka komandai draud tas pats liktenis, jo Nīderlande nonāca sarežģītā kvalifikācijas grupā kopā ar Norvēģiju un Turciju. Atlasi nīderlandieši sāka neveiksmīgi pret Turciju, kā arī piedzīvoja vilšanās pilnu Eiropas čempionātu. Komandai vajadzēja varoni, kas nebaidās kļūt par Nīderlandes futbola ikonu.

Par valstsvienības treneri kļuva Luiss van Gāls – viņš uzskata, ka bija vienīgais cienīgais kandidāts uz amatu. Van Gālam sākot darbu, komandai bija jācīnās par kvalificēšanos uz Pasaules kausu, un laika nebija daudz. Van Gāla pirmajā nedēļā amatā izlasei jau bija trīs spēles, un treneris izsauca daudz futbolistu, lai redzētu, kuri grib spēlēt viņa vadībā. Ar van Gālu pie izlases stūres komanda nekavējoties progresēja, turklāt beigās uzvarēja savā kvalifikācijas grupā. 

Nīderlandei 12 vārtus kvalifikācijas grupā guva uzbrucējs Memfiss Depajs, kura rēķinā bija arī sešas rezultatīvas piespēles, un neviens cits futbolists atlasē Eiropas zonā nesasniedza ko līdzīgu. 

"Manuprāt, šī ir labākā komanda, kas bijusi manā rīcībā," teica van Gāls. "Nerunāju tikai par individuālo meistarību, bet par gaisotni komandā. Kā mēs runājam viens ar otru, kā strādājam vienkopus. Ziniet, mēs vēl neesam zaudējuši ne spēli."

Ārpus laukuma van Gālam bija sarežģīts laiks. Viņš cīnījās ar prostatas vēzi, pārcieta sarežģītu ārstēšanu un vēl joprojām jūt tās blaknes. Treneris neslēpj, ka tas ir kaitinoši, bet futbolisti viņam dod daudz enerģijas, lai ar to visu sadzīvotu.

Pussargs Frenkijs de Jongs uzsvēra, ka van Gālam ir milzu pieredze augstākajā līmenī un treneris dažādās situācijās ir piedzīvojis visu. Tas dod van Gālam zinības, kā pārvarēt uztraukumu un spiedienu, kas rodas atbildīgos mirkļos. Arī līdzjutēji van Gālam uzticas viņa jaukā rakstura dēļ, tiesa, žurnālisti nereti nav ar faniem vienisprātis.

Līdzjutēji 71 gadu veco van Gālu uzskata par gudru treneri, kurš zina, kā uzbūvēt labu komandu, sagatavot spēlētājus un apsteigt konkurentus. 

Viņš pat spēles laikā var mainīt taktiskos risinājumus, kas izmaina visas norises laukumā. 

Van Gālam valstsvienības vadībā ir trešais piegājiens un atgriešanās Pasaules kausa finālturnīrā, kur 2014. gadā ar viņu pie stūres oranžie bija trešie. Van Gāls atceras, ka 2014. gadā viņa rīcībā bijušo talantīgo spēlētāju un slaveno veterānu buķete palīdzēja tikt tik tālu. Toreiz Nīderlande gan vairāk spēlēja no aizsardzības, nekā van Gālam ierasts. Šoreiz viņš grib spēlēt daudz uzbrūkošāk. 

"Domāju, ka šim sastāvam vairāk piedien spēlēt ar trim aizsargiem, četriem pussargiem un trim uzbrucējiem," komandas taktiku iezīmēja van Gāls. "Un vārtsargu, protams. To nevajag aizmirst."

Aizsargs Viržils van Deiks iespēju spēlēt Pasaules kausā valstsvienības sastāvā uzskata par bērnības sapņa piepildījumu. Kā kapteinim viņam tas būs vēl īpašāk karjerā pirmajā lielajā turnīrā Nīderlandes valstsvienībā. 

Treneris van Gāls uzsvēra, ka kapteini allaž ir izvēlējies pats kā runasvīru un uzticības personu laukumā. Van Gālam atgriežoties izlasē, van Deiks  jau bija kapteinis, tādēļ treneris pirmajās nedēļās spēlētāju pētīja.

Tagad van Gāls saka, ka  van Deiks ir labākais kapteinis, kādu vien var vēlēties.

Van Deiks uzsver līdzjutēju atbalsta nepārprotami milzīgo nozīmi, un Katarā būs vajadzīgs viņu atbalsts. Arī de Jongs saskata, ka Nīderlandes fani ir neticami, lielajos turnīros visu pārvēršot oranžu. 

"Tas ir debešķīgs skats, kas man uzdzen zosādu. Tas mani padara vēl lepnāku, ka esmu nīderlandietis," uzsvēra de Jongs. 

Nīderlandes faniem arī Katarā būs savs vēsturiskais autobuss, kas, neraugoties uz milzu sarežģījumiem muitas procedūrās un citu papīru kārtošanā, ir pabijis visos Pasaules kausa turnīros kopš 2004.gada, mērojot ceļus gan Brazīlijā, gan Dienvidāfrikā. Lai tiktu līdz Dienvidāfrikai, vajadzēja nobraukt 10 tūkstošus kilometru, un 1980. gada ražojuma angļu modeļa autobusam tāpat kā tā pasažieriem netrūka piedzīvojumu arī Brazīlijā. 

Katarā nīderlandiešu pretinieki grupā būs Ekvadora, Katara un Senegāla. Van Deiks smagāko pārbaudījumu sagaida pret senegāliešiem, bet par spēcīgu uzskata arī Ekvadoru, kas spēlē daudz citādāk nekā pārējie. 

Katra spēle Nīderlandei būs īsts izaicinājums, tostarp arī mačs pret Kataru.

"Mājiniekiem kā jau mājiniekiem motivācijas netrūks," uzsvēra treneris van Gāls. "Jo viņi taču grib sevi parādīt savai tautai, savam šeiham. Mēs esam grupā ar Āfrikas un Āzijas čempioniem, kā arī Dienvidamerikas komandu. Tātad vieglas dzīves mums nebūs, bet ir ļoti svarīgi iekļūt izslēgšanas spēlēs."

Van Gāls pilnīgi paļaujas uz savu komandu. Viņš uzsver, ka

nīderlandieši nav individuāli paši meistarīgākie futbolisti, toties var kļūt par labāko komandu, un labākā komanda allaž uzvar.

Van Gāls mērķē uzlabot savu labāko sasniegumu, kas ir 2014. gadā Brazīlijā izcīnītā bronza. 

Nīderlande ir spēlējusi trijos Pasaules kausa finālos, neuzvarot ne reizi. Vēlreiz ceļu pretī lielākajai balvai futbolā viņi sāks pret Āfrikas čempioni Senegālu 21. novembrī Dohā.