Neviens negaidīja un Spānijai neprognozēja netikšanu tālāk par finālturnīra grupu 2014. gadā, kā arī zaudējumu astotdaļfinālā četrus gadus vēlāk. Spānijā vilšanās bija neaprakstāma, komanda spēlēja futbolu, kas nevienam nepatika, bija milzīga krīze un sajūta, kā staigājot pa neauglīgu tuksnesi, atceras bijušais Spānijas izlases futbolists Luiss Njeto. Viņš gan domā, ka neveiksmēm beidzot ir pienācis gals. 

Spānijai galvenā zvaigzne ir treneris Luiss Enrike, kurš pēdējos četros gados uz izlasi ir izsaucis 69 futbolistus. Viņš atrada futbolistus, kam neviens neticēja, un trenera izvēlētie spēlētāji līdzjutēju vidū izraisīja izbrīnu un pārsteigumu. Lai vai kā, šie futbolisti sevi labi apliecināja.

Pēc vairākām izgāšanās reizēm spāņi tiešām tic, ka šogad viņu valstsvienībai ir iespēja. 

Fakts, ka Spānija pērn Eiropas čempionātā tika pusfinālā, ļauj uz to cerēt. 

Enrike ļoti skaidri laikus pateica, ka strādās ar daudzpusīgu komandu, neņemot vērā spēlētāju vecumu. Enrike ir viens no nedaudzajiem, kurš tiešām neskatās futbolistu pasēs, viņu neinteresē spēlētāja gadus skaits. Kad futbolists kļūst par daļu komandas, treneris parāda, kā lietām būtu jānotiek viņa redzējumā.

Treneris Enrike prasa saglabāt bumbas kontroli, dominēt laukumā, mēģināt nepārtraukti spēlēt pretinieku laukuma pusē, mazinot sāncenšu izredzes un nedodot viņiem iespēju tikt pie bumbas.

Jauno spēlētāju loma izlasē palielinājās, bet komandā viņi ir tāpēc, ka nopelnīja šeit būt. Sastāvā ir astoņi futbolisti, kas jaunāki par 25 gadiem, bet ir regulāri pamatsastāva spēlētāji. Četri no viņiem, kas spēlē pat nozīmīgākās lomas, vēl nav sasnieguši pat 20 gadu slieksni. Tie ir Gavi, Ansu Fati, Pedri un Jeremijs Piņjo.

Pirms Eiropas čempionāta, kad bija jānosauc 23 spēlētāju saraksts, Enrike redzēja, ka futbolistiem teju nav starptautisku spēļu pieredzes, un tas treneri mazliet biedēja. 

"Mēs šaubījāmies, vai viņi būs spējīgi cīnīties, kad pienāks čempionāts un viss nācijas gods būs uz viņu pleciem," atzina Enrike. "Es zinu, ka sajūtas ir tieši tādas. Šobrīd mums ir 30–40 futbolisti, kas pierādīja, ka var iekļauties valstsvienībā, daudzi no viņiem ir neticami jauni."

Daudz runā par "Barcelona" jaunatnes akadēmiju kā izcilāko Spānijas futbola skolu. Njeto gan uzsver, ka īstenībā lieliskākā ir Spānijas futbola federācijas akadēmija Madridē.

Pedri jau spēlēja Eiropas čempionātā, viņu var dēvēt par pieredzējušu augstākajā futbola līmenī, lai gan viņš tikko kļuva 19 gadus vecs. Gavi ir viens no pēdējā laika lielākajiem pārsteigumiem – futbolists, kam ir tikai 18 gadi, var darīt pārsteidzošas lietas laukumā, turklāt nezaudējot nevienam pretiniekam fiziski un bez respekta pret ikvienu sāncensi. 

Serhio Busketss ir palicis vienīgais no paaudzes, kas Spānijai 2010. gadā Dienvidāfrikā izcīnīja Pasaules kausu. 

Toreiz viņš komandā bija viens no jaunākajiem, bet tas ir futbola un visas dzīves likums, ka katram labie gadi paiet un beidzas. Busketss uzsvēra, ka Spānijai ir jauna sastāvs, bet komandai ir arī pieredze. Sastāvā ir tikai pāris futbolisti no iepriekšējās paaudzes, bet vienlaicīgi arī viņi ir ļoti svarīga komandas daļa.   

"Es domāju, ka tas ir labs mikslis, katrs zina savu lomu laukumā un komandā. Visi grib spēlēt sev atvēlēto lomu, lai dotu pienesumu komandai. Tas viss mūs padara par ļoti konkurētspējīgu komandu," teica Busketss.

Tagad Busketss ir pats pieredzējušākais un viņš lepojas, ka ir izdzīvojis laiku un karjera izlasē vainagojusies ar daudz spēlēm un daudz finālturnīru izšķirošajām cīņām. Busketss ir apņēmies palīdzēt, cik spēka, ne tikai kā Spānijas komandas kapteinis, bet arī kā spēlētājs, kam ir Pasaules kausa pieredze. Busketss allaž ir noderīgs, viņš ir unikāls spēlētājs, ar savu sniegumu un spēles izpratni mainot visas komandas sapratni par futbolu.

Njeto īpaši uzsver Busketsa lomu: "Ja skaties spēli, tu neredzi Busketsu, bet, ja skaties Busketsu, tu redzi visu spēli. Tas viss ļoti labu raksturo viņu [Busketsu], viņa daudzpusību un lomu komandā."

Enrike uzskata, ka kvalificēties finālturnīram viņa vadītajai komandai vajadzēja pat agrāk.

Kvalifikācijā grupa spāņiem bija spēkos vienlīdzīga un ļoti grūta.

Dzīvi sarežģīja zviedri, un sākums vispār izvērtās neveiksmīgs, mājās nospēlējot neizšķirti ar Grieķiju. Tad nāca pāris uzvaras, bet jautājums par tikšanu uz finālturnīru bija aktuāls vēl pēdējā spēļu dienā. Kad bija situācija ''visu vai neko'', Spānija nospēlēja izcili. 

Enrike uz Pasaules kausa kvalifikāciju izlasē izsauca 43 futbolistus astoņās spēlēs, un atlase bija veiksmīga ar uzsvaru uz jaunatni. Izlasē labākais vārtu guvējs bija 22 gadus vecais Ferans Toress. Sešās spēlēs viņš guva četrus vārtus.

Alvaro Morata bija tas, kurš guva vārtus izšķirošajā kvalifikācijas spēlē pret Zviedriju. 2018. gadā viņš valstsvienībā netika un cer beidzot debitēt Pasaules kausā. Tāpat pusaugu pussargs Gavi, kurš kļuva par Spānijas visu laiku jaunāko vārtu guvēju tikai 17 gadu vecumā.

Neskatoties uz to, ka Enrike mīl rotēt sastāvu, Unai Simons vārtos bija gluži neaizstājams. Atlasē viņam četras sausās spēles, un Simons spāņiem būs svarīga figūra laukumā, lai tiktu ārā no grupas, kur spēlē 2014. gada pasaules čempione Vācija.

Pasaules kausa finālturnīrā Spānija spēlēs arī pret Kostariku un Japānu.

Spāņus grupā gaida trīs dažāda stila pretinieki, visi savā ziņā bīstami.

Njeto uzsvēra, ka Vācija ir neticams spēks futbolā, tāpēc par viņiem vispār nav jēgas runāt. Arī Japāna ir spēks, kas gatavs izlauzties ar lielām cerībām futbolā. Andress Injesta, kurš spēlē Japānā, atzina, ka japāņu futbols ir ātrs. Viņi daudz skrien, viņiem ir meistari, kas visas 90 minūtes laukumā nenogurst. Kostarika? Arī ļoti laba komanda.

Spāņi rēķinās ar grūtām spēlēm, tāpēc tām ir jāsagatavojas un jārespektē jebkurš pretinieks. Busketss lēš, ka Spānijai ir pa spēkam uzvarēt grupā un tam jābūt komandas mērķim. Jāuzvar katra spēle, lai gan tas nebūs viegli.

Enrike allaž jūtas lepns, ka spēlējis pat trijos Pasaules kausos, Kā treneris viņš gan nemēģināšot stāstīt "vectētiņa stāstus", jo pats spēlēja sen – debitēja 1994. gadā un pēdējoreiz spēlēja 2002. gadā. Enrike nešaubās, ka sajūsma par debiju Pasaules kausā ir unikāla, un tas būs kas tāds, ko visi futbolisti iemīlēs.

Spānija finālturnīru sāks ar spēli pret Kostariku 23. novembrī.