ĪSUMĀ:
- Latvija palikusi Eiropā praktiski vienīgā bez valstsvienību spēlēm atbilstošas kategorijas futbola stadiona
- Attiecīgu kategoriju vēlas sasniegt "Daugavas" stadions, bet tā atbilstību futbolam kritizē vairāku nepilnību dēļ
- Nacionālo stadionu vēlas veidot atbilstošu dažādu pasākumu rīkošanai
- Pašvaldība ir apzinājusi vairākas vietas stadiona celšanai Rīgā un sarakstu iesniedza izvērtēšanai Latvijas Futbola federācijā
- Uzvaras parka teritoriju pašvaldībā neuzskata par atbilstošu atrašanās vietas un stadiona lielā apjoma dēļ
- Latvijas Futbola federācija vienatnē projektu īstenot nevar, rēķinās ar valsts atbalstu, kā arī UEFA un FIFA iesaistīšanos
- Par stadiona izmaksām varēs spriest tikai pēc tam, kad būs skaidrs, kādu būvi plānots uzcelt
Jautājums par stadionu ziņu virsrakstos jau bija septembrī, kad Latvijā viesojās Eiropas futbola jumtorganizācijas UEFA vadītājs Aleksandrs Čeferins, bet vēlreiz tas tika aktualizēts Pasaules kausa priekšvakarā.
Sociālajos medijos 18. novembra vakarā izskanēja, ka Islandes izlase atsakās aizvadīt Baltijas kausa maču "Daugavas" stadionā Rīgā nekvalitatīva laukuma seguma dēļ. Stadiona darbinieki naktī darīja visu iespējamo, lai laukumu sagatavotu pienācīgā kvalitātē, un spēle nākamajā dienā varēja notikt, taču jautājums par stadionu infrastruktūru atkal aktualizējās pats no sevis.
"Daugavas" stadions iepriekš ir kritizēts par laukuma kvalitāti,
un ļoti spilgti to raksturo futbola kluba RFS aizsarga Vitālija Jagodinska teiktais pirmsspēles treniņā augustā, kad RFS spēle UEFA Konferences līgas kvalifikācijā no "Daugavas" tika pārcelta uz "Skonto" stadionu.
"Tas ir ļoti svarīgi un pirmkārt līdzjutējiem – tas ["Skonto" stadions] nav "Daugavas" stadions, kur skaties futbolu kā no lidmašīnas," teica Jagodinskis. "Otrkārt, arī laukums "Skonto" stadionā man patīk un mēs ar čaļiem runājam, ka tas arī labāk piestāv futbola spēlēšanai. Tomēr "Daugavas" stadions ir specifisks, ar tiem kalniem vairāk atgādina amerikāņu kalniņus."
Latvija faktiski ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav UEFA 4. kategorijas stadiona.
Šādā stadionā drīkst aizvadīt nacionālo izlašu un Eirokausu spēles – attiecīgo kategoriju iegūst, izpildot UEFA noteiktās tehniskās prasības. Daudzviet Eiropā normāla prakse ir apsildāms laukums, lai zālāju varētu uzturēt pieņemamā kvalitātē arī aukstā laikā. "Daugavas" stadionā šādas sistēmas līdz šim nebija, kas radīja problēmas spēlē novembrī, taču stadiona vadītājs Daniels Nātriņš Latvijas Radio norādīja, ka ir sākts iepirkums par laukuma rekonstrukciju.
"Mēs vēlamies sasniegt ceturto kategoriju. Galvenās izmaiņas, ja runājam par pašu laukumu, būtu apsildes sistēmas integrācija, kas nodrošinātu spēļu veiksmīgu aizvadīšanu ziemas smagajos mēnešos, kā arī paša laukuma zālāja rekonstrukcija," pastāstīja Nātriņš. "Zāliens tiks pilnībā pārstādīts, ieklāts jauns. Reljefs tiks izlīdzināts – tā bija galvenā problēma, teiksim, varēja redzēt nedaudz, ka līnijas staigā, sauksim to tā, no attāluma."
Nākamgad ir ieplānoti Vispārējie dziesmu un deju svētki, atsevišķiem pasākumiem norisinoties arī "Daugavas" stadionā. Nātriņš paskaidroja, ka rekonstrukcijas temps zināmā mērā ir atkarīgs no laikapstākļiem pavasarī un teorētiski visus darbus ir iespējams pabeigt laikus līdz vasaras vidum.
"Vasaras vidū laukums jau varētu būt pilnībā gatavs. Jūlija beigās var būt tas optimistiskais scenārijs, ka mēs varētu sākt to izmantot, jo mums ir Dziesmu un deju svētki. Mums iepirkuma dokumentācijā ir iekļauts tas, ka būvniekam ir jānodrošina Dziesmu un deju svētku norise, līdz ar to darbi tiek vai nu iekonservēti, vai darbi jāpabeidz līdz šim laikam. Tas ir faktiski atkarīgs arī nedaudz šajā brīdī no būvnieka," teica Nātriņš.
Laukuma kvalitāte gan nav vienīgā problēma "Daugavas" stadionā – bieži minēts arī jumta trūkums tribīnēm,
kas skatītājus pasargā no nokrišņiem, un tā ir pierasta prakse Eiropas stadionos. Vieglatlētikas skrejceļa dēļ tribīnes ir ļoti tālu no laukuma un spēles nav baudāmas. Vairākkārt par Latvijas labāko futbola žurnālistu atzītais Edmunds Novickis uzsvēra, ka valstī ir nepieciešams jauns, mūsdienu standartiem atbilstošs stadions.
"Diezgan apkaunojoši, ka Latvija joprojām ir bez nacionālā stadiona, bez ceturtās kategorijas prasībām atbilstoša stadiona," sacīja Novickis. "Jo pat kauns saukt, bet ir virkne pundurvalstu Eiropā, kur pavisam niecīgas mazas valstiņas, kurām šādi stadioni ir. Nupat arī lasīju ziņu, ka mazais Gibraltārs, kur apmēram 30 000 cilvēku dzīvo, kuriem jau ir tāds stadions, kurš atbilst prasībām, kur aizvada starptautiskas spēles, bet viņi nolēmuši būvēt jaunu stadionu. Mēs esam krietni, krietni iepalikuši šajā jautājumā, un atbilde ir simtprocentīga, – jā, mums ir nepieciešams nacionālais stadions."
Novickis atgādināja, ka Baltijas kauss ir pārbaudes turnīrs un situācija ar Islandes sākotnējo atteikšanos spēlēt neizskanēja plašāk, taču, ja kas tāds atgadītos, piemēram, kvalifikācijas turnīrā, kad Latvijā ieradušies viesu komandas žurnālisti un fani, tad tā jau būtu negatīva publicitāte valstij starptautiskā mērogā. Novickis arī uzsvēra, ka stadions vajadzīgs ne tikai futbolam.
"Nacionālajam stadionam, protams, jābūt modernam un mutifunkcionālam," teica Novickis. "Daudzviet pārmet, lasu internetā, ka tie futbolisti grib bumbu spārdīt un, redz, viņiem nesokas tik labi. Vai viņiem vajag vēl vienu stadionu, ja kaut kādi stadioni jau ir. Pirmkārt, mums patiešām tāda kārtīga stadiona, kur varētu nacionālā izlase spēlēt pilnvērtīgi, nav. Otra lieta, patiešām tam būtu jābūt multifunkcionālam [stadionam], kur notiek arī kultūras pasākumi, koncerti, dažnedažādi pasākumi."
Arī sporta infrastruktūras eksperts Guntars Indriksons norādīja, ka
par stadionu ir jādomā plašāk nekā tikai par laukumu ar tribīnēm,
proti, tas jāveido tā, lai stadionā būtu dzīvība arī ārpus pasākuma dienām. Viņš arī uzsvēra, ka daudzus gadus UEFA ir pievērusi acis uz infrastruktūras problēmām Latvijā un pieļāvusi izņēmumus, taču arī UEFA pacietības mērs nu jau izsīkst.
Pirms domāt, kā projektēt stadionu, tam vispirms ir jāatrod vieta. Rīgas dome un Latvijas Futbola federācija (LFF) septembrī parakstīja nodomu protokolu par nacionālā stadiona būvniecību. Galvaspilsētas pašvaldība apzinājusi potenciālos zemesgabalus, kur varētu būvēt stadionu, un tos iesniegs LFF tālākai izvērtēšanai.
Rīgas domes Attīstības departamenta pārstāve Inese Sirmā pastāstīja, ka
ir apzinātas vairākas iespējamās stadiona atrašanās vietas.
"Sarakstā ir teritorija Spilvē netālu no Spilves lidostas bijušās ēkas kompleksa. Tad ir Juglā pie Bābelītes ezera, ir Ziepniekkalns blakus bijušās rūpnīcas "Dzintars" teritorijai, Rumbula – bijušais Rumbulas lidlauks, un ir arī Lucavsala. Salīdzināšanai pašvaldība arī ir iedevusi kritēriju sarakstu, pēc kādiem kritērijiem šie zemes gabali būtu vērtējami."
Iepriekš publiski izskanēja runas par iespējamu stadiona būvēšanu Uzvaras parka teritorijā vai tā apkaimē, taču vismaz pagaidām šī vieta nav iekļauta sarakstā.
"Tur [Uzvaras parkā] situācija ir sarežģīta un jārespektē potenciāli "Rail Baltica" [dzelzceļa] līnija, Torņakalna multimodālais mezgls," paskaidroja Sirmā. "Tur ir visi šie jautājumi, kas saistīti ar transporta infrastruktūru, ir tādā plānošanas, projektēšanas stadijā. Zemes gabals [Uzvaras parkā] bijušā monumenta vietā atrodas uz Brīvības ielas ass, kurai ir nozīme pilsētas ainavā, zināmā mērā arī simboliska. Viedokļi pašvaldībā nosliecas vairāk, ka tāda funkcija kā futbola stadions uz Brīvības ielas ass, kas piedevām varētu konkurēt apjoma ziņā ar Nacionālo bibliotēku, īsti iederīga tur nebūtu."
Sporta infrastruktūras pārzinātājs Indriksons norādīja, ka,
domājot par lokāciju, jāņem vērā visdažādākie faktori, tostarp transporta plūsmas un iespējas nokļūt stadionā,
viņam paskaidrojot, ka Latvijas gadījumā vispiemērotākais risinājums būtu stadiona celtniecība pilsētā, nevis pļavas vidū, kur apkārt īsti nekā nav.
"Labs risinājums būtu kaut kur tuvu centram, jo atceramies to, ka stadionam ir arī jādzīvo ārpus šiem pasākumu laikiem," pastāstīja Indriksons. "Ir jābūt ar labu transporta piekļuvi, jo, ja izvēlēsimies kādu vietu, kas ir pie apvedceļa, būs jābūvē milzu stāvvietas, jo sabiedriskā transporta tur nav, un tie, visticamāk, būs milzīgi ieguldījumi, kas stāvēs, visticamāk, tukši. Vai arī tad ir jāmeklē kāda vieta, kura attīstās, bet tur ir vajadzīgas milzīgas investīcijas."
Septembrī LFF prezidents Vadims Ļašenko atklāja plānus par stadionu ar 13,5 tūkstošiem vietu, kas maksātu 25 miljonus eiro. Indriksons paskaidroja, ka šāda izmēra stadionu par tādu summu uzcelt nevar. Vidēji viena sēdvieta pēdējos gados izmaksā ap 3000 eiro, šobrīd, iespējams, pat nedaudz vairāk.
Formula ir vienkārša – plānoto sēdvietu skaitu reizinām ar 3000 un iegūstam ļoti aptuvenas stadiona izmaksas,
taču jārēķinās arī ar citām investīcijām pieguļošajā teritorijā. Skaidrs, ka LFF pati saviem spēkiem tādu projektu nevar atļauties realizēt, un Ļašenko pastāstīja, ka plānotas tikšanās ar jauno valdību, lai par to diskutētu.
"Mums nevajag nekur steigties, jo tas objekts [stadions] ir stratēģiski ļoti svarīgs un vajag izvērtēt visus sīkumus un izrunāties ar valdību, meklēt sadarbību un pārliecināt par to, kāpēc tas stadions ir nepieciešams un kurā vietā," uzsvēra Ļašenko. "Protams, no jaunās valdības vīzijas būs daudz kas atkarīgs, tāpēc ka mēs saprotam, ka [LFF] pašiem uzbūvēt un realizēt šo projektu būs sarežģīti, un tas projekts ir valstisks jautājums. Tāpēc šeit ir jāmeklē risinājumi visiem kopā."
UEFA prezidenta Čeferina viesošanās laikā Ļašenko intervijā Latvijas Televīzijai teica, ka UEFA varētu segt aptuveni pusi stadiona izmaksu, bet Čeferins teica ko pilnīgi citu. Būtībā atsevišķi līdzekļi stadionam netiek piešķirti un federācijai nāksies lietot infrastruktūrai paredzēto UEFA līdzfinansējumu.
Šobrīd Ļašenko, taujāts par finansējumu, no precīzu izmaksu nosaukšanas atturējās.
"Tas ir tāds ļoti būtisks skrupulozs jautājumus, kurš jāvērtē speciālistiem, un pēc tam mēs tikai varam pateikt par izmaksām, redzot to, ko mēs gribam tur realizēt," teica Ļašenko. "Ko grib realizēt tur valsts, ko grib Rīgas dome un, protams, ko tur redz [Latvijas] Futbola federācija kopā ar UEFA un FIFA. Saliekot visas trīs puses, tad mēs varam pēc tam atbildēt par izmaksām un pateikt to pēdējo [izmaksu] ciparu."
Federācijas vadītājs Ļašenko gan norādīja, ka stadiona projektu jebkurā gadījumā nevar realizēt īsā laikā – pat ja turpinājumā viss notiks ļoti gludi un izdosies atrast labu vietu, kā arī vienoties par finansiālo atbalstu no valsts, pašvaldības, kā arī FIFA un UEFA, līdz pirmajai spēlei jaunajā nacionālajā stadionā tik un tā būs jāgaida vēl labu laiku. Ļašenko spriež, ka runa ir par četriem, pieciem gadiem.
