Par iespēju futbolistiem trenēties zem jumta Liepājā ir runāts gadiem. Šogad sapnis Liepājas topošajiem sportistiem un profesionāliem futbolistiem būs realitāte jau pavisam drīz, turklāt top pilna izmēra laukuma slēgta halle. Liepājas futbola treneris Oskars Kļava pastāstīja Latvijas Radio, ka piepūšamā halle uzlabos treniņu apstākļus un pavērs ceļu meistarības kāpumam.
"Lai ziemas apstākļos mēs varam mierīgi trenēties līdzvērtīgi ar citiem sporta veidiem, lai varētu konkurēt ar citām futbola valstīm, jo trenēties laukā pa sniegu, pa ledu un vējā, tas ir diezgan traumatiski, ir auksts gan spēlētājiem, gan treneriem, tāpēc tehniskā ziņā ļoti sarežģīti," teica Kļava. "Nevarēs būs atrunas, ka mums nav labu futbolistu. Ir plānots, ka Latvijā būs astoņas šādas halles, tas būtu ieguvums ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai."
Slēgtā futbola halle jau ir piepūsta, taču būvniecības darbi vēl turpinās.
Visticamāk, halles būvniecība tiks pabeigta novembrī, pastāstīja SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis.
"Iekšā turpinās komunikāciju darbi, gaismekļu, ugunsdrošības un signalizācijas izbūve, kam sekos mākslīgā futbola zāliena ieklāšana. Paralēli notiek darbs ģērbtuvju būvniecībā, kas varētu noslēgties novembrī," ar darbu gaitu iepazīstināja Griezītis.
SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" apsaimnieko piecas lielas sporta halles, kas gandrīz visas ir multifunkcionālas. "Sākot ar vēsturiski senāko pārņemto, ir ledus halle, tad ir Olimpiskais centrs, kas ir multifunkcionāls. Baseins un SPA, manēža un tenisa halle, ārpus telpām ir visa veida stadioni, kas pilda gan vieglatlētikas, gan futbola sporta funkciju," paskaidroja Griezītis.
"Uzturēšanas ziņā visdārgākā ir ledus halle, tad seko baseins. Ko rādīs šī jaunā būve, mēs uzzināsim pēc brīža, taču jebkura liela izmēra iekštelpas, kur tiek izmantota elektroenerģija un apkure, ir izaicinājums visiem, arī mums," atzina Griezītis. "Sākums arī pandēmijā bija sarežģīts caur nezināšanu un grūto prognozēšanu, kad un kā varēsim strādāt, bet tagad, kad esam vaļā un varam strādāt, izaicinājumi ir daudz lielāki, nekā nestrādājot."
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš uzsvēra, ka situācija šajā ziemā būs ļoti sarežģīta, taču
joprojām nav iespējams precīzi pateikt, cik tieši sadārdzināsies sporta būvju un citu pašvaldības pārraudzībā esošās ēku uzturēšanas izmaksas.
"Energoresursu pieaugums ir liels, un tās ir reizes," uzsvēra Jēriņš. "Izpilddirektors jau pirms kāda laika deva rīkojumu pašvaldības kapitālsabiedrībām, iestādēm rast risinājumus, kā samazināt izdevumus. Mēs esam daudz strādājuši ar energoefektivitāti resursu pārvaldību, pirmie no visām pašvaldībām ieviesām ISSO sertifikātu, un mums ir grūti atrast jebkādas jaunas rezerves. Vienmēr var atrast kaut ko labāku, piemēram, sporta būvēs ir mainīts apgaismojums uz LED, energoefektīvākas ventilācijas, kas dod samazinājumu, bet tie ir procenti, bet energoresursu pieaugums ir reizes."
Jēriņš jaunās futbola halles būvniecību nosauca par piemēru, kā iespēju taupīt energoresursus nākotnē.
"Kā mainīsies būvniecība klimata pārmaiņu ietekmē.. ne velti halle ir balta. Kad mums ārā bija +30, hallē bija +23, bez nekādas papildus dzesēšanas sistēmas," teica Jēriņš. "Ir virpuļu durvis, lai samazinātu energoresursu patēriņu."
Futbola hallei ir termoizolācija, un to ir iespējams apsildīt, bet krīzes apstākļos tiks taupīts,
pastāstīja Liepājas domes pārstāvis.
"Būs tas variants, ka energokrīzes situācijā būs jāmeklē optimālākais temperatūras režīms. Pirmsskolā to nevar darīt, bet sporta zālē var būt arī mazāks temperatūras režīms," paskaidroja Jēriņš.
Pašlaik netiek apspriesta iespēja kādu no būvēm slēgt energocenu sadārdzinājuma dēļ. Liepājas Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Griezītis uzsvēra, ka tāda iespēja tikšot izskatīta kā pēdējā. Taču jau tagad ir skaidrs, ka izmaksas pieaugs un tās gulsies uz pašvaldības pleciem.
