“Pētījums pēc būtības ir 2015., 2016. gada UEFA iniciatīva, kad viņi uzsāka dziļāku izpēti par to, kā izveidot ilgtermiņā dzīvotspējīgu sadarbību starp valsti un sporta sektoru, lai pamatotu, kā veikt gudri investīcijas sportā, kas valstij ļautu būvēt ilgtermiņa stratēģiju,” Latvijas Radio skaidroja LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.
Pētījuma veikšanā izmantots “UEFA GROW” attīstības programmas izstrādātais Investīciju sociālās atdeves pētnieciskais modelis, kas mēra futbola sniegto pienesumu sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā. Pētniecisko modeli izveidojuši sporta, sociālo zinātņu un ekonomikas eksperti no 13 Eiropas universitātēm, un to oficiāli atzinusi gan Eiropas Padome, gan arī Pasaules Veselības organizācija. Padziļināti pētījumi līdz šim veikti Rumānijā un Zviedrijā.
“Sports principā nav tēriņi valstī, bet tās ir gudras investīcijas, kas dod atpakaļ valstij tādos rādītājos kā ekonomija, kā uzlabojumi veselības rādītājos, noziedzības samazināšanās un daudzi citi faktori. Principā viņi mēģina pamatot, ka fokusam nav jābūt uz elites sportu, bet uz jauniešu un tautas sportu – attīstot šos segmentus, ilgtermiņā tas dod pievienoto vērtību elites sportrādītājos,” norādīja Pukinsks.
LFF ģenerālsekretārs gan pašlaik neatklāja pārāk daudz datu par Latviju, minot, ka, futbolā iesaistot 1000 jauniešus, valsts ekonomika varētu iegūt 1,8 miljonus eiro. Kā ļoti spilgts piemērs investīciju atdevei futbolā tiek minēta Islande. Islandieši 90.gados nevarēja lepoties ar augstiem sasniegumiem sportā, turklāt, kā atzīst paši islandieši – viņu jaunatne tajā laikā pārāk daudz lietoja alkoholu un smēķēja. Lai šo situāciju mainītu, Islandes valdība ieguldīja lielus līdzekļus futbola infrastruktūras attīstībā, nodrošinot plašu laukumu pieejamību.
Kopš 21.gadsimta sākuma Islandes izaugsme redzama gan futbola laukumos, gan arī pētījumos, kas atspoguļo sabiedrības veselības rādītājos. Pukinsks skaidro, ka pie mums šobrīd trūkst laukumu, lai apmierinātu pieprasījumu, kā arī precīzu aprēķinu, cik daudz naudas vajadzētu, lai infrastruktūru sakārtotu.
“Mēs esam veikuši analīzi par to, kāda futbola infrastruktūra būtu nepieciešama, lai mēs varētu optimālā līmenī strādāt. Optimālais līmenis nozīmē gan no bērnu piesaistes viedokļa, gan no elites sporta viedokļa, lai nodrošinātu laba līmeņa kvalitāti,” bilda Pukinsks, norādot, ka šim nolūkam būtu jāiegulda apmēram 24 miljoni eiro, par kuriem varētu uzbūvēt arī treniņa halles, kur nodrošinātu futbolistiem treniņus arī ziemas apstākļos.
Pilni pētījuma rezultāti par Latviju tiks prezentēti šodien, kad arī noskaidrosies, tieši kādu pienesumu Latvijas ekonomikai un izaugsmei var sniegt šis pasaulē tik ļoti mīlētais sporta veids
