Balsojums par leģionāru limita izmaiņām bija pietiekami sīvs – seši par, četri pret. “U-15, U-17, U-19 izlašu rezultāti ir tie, kas mūs tieši izlašu līmenī priecē. Šāda lēmuma rezultātā mēs varam attapties pie tā, ka šiem spēlētājiem, nonākot pie virslīgas komandu sliekšņa, ir grūtības izsisties sastāvā,” LTV pauda LFF prezidents Kaspars Gorkšs, kurš par balsoju pret. Viņaprāt, valde, balsojot, izvēlējās ņemt vērā mazu loku klubu intereses.
LFF valdes loceklis Artūrs Gaidelis LTV atklāja, ka nobalsojis par, jo uzskata, ka šobrīd Latvijas spēlētājiem trūkst konkurences. “Siltumnīcas efekts ar garantētām vietām, ņemot vērā, ka ir 70-80% procentiem izlases spēlētāju pārstāv virslīgu, es domāju, ka mums bija jāpieņem šāds lēmums, lai mainītu Latvijas futbolu un cerētu, ka tas iedos pozitīvu efektu,” uzskata Gaidelis.
Pirms gada valde pieņēma stratēģiju ar katru gadu palielināt leģionāru skaitu par vienu ārzemju spēlētāju. Tagad leģionāru limita palielināšana valdes sēdes darba kārtībā nonāca, jo to iniecēja virslīga un lielākā daļa klubu.
Virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša LTV atklāja, ka seši klubi atbalstīja šādu iniciatīvu un trīs neatbalstīja. Neatbalstīja “Daugavpils”, “Liepāja” un “Jelgava”. Dakša uzsvēra, ka šādas izmaiņas nāks par labu Latvijas futbolam ilgtermiņā.
Jaunā sistēma nāks par labu vadošajiem Latvijas klubiem, kuri laicīgi varēs iespēlēt sastāvu, ar kādu tie spēlēs Eirokausos, kur leģionāru limita nav. Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2020. gada virslīgas sezonā, kurā līdzšinējo deviņu komandu vietā startēs jau desmit.