Kurš izvilks Latvijas futbolu no stagnācijas? Šādu jautājumu publiskā vēstulē uzdevis arī Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, kritiski izsakoties par abiem LFF prezidenta amata kandidātiem. Vai sporta karalis – futbols – Latvijā nonācis pabērna lomā?
Indriksons LFF vadītāja amatā ir jau 20 gadus, un, lai arī beidzot viņam prezidenta vēlēšanās parādījies vismaz viens konkurents, arī šīs vēlēšanas Latvijas futbolā tik gaidītās pārmaiņas nesola, uz ko atklātā vēstulē medijiem norādījis arī mūsu futbola izlases kapteinis.
“Aizvien nav saprotams, kā Latvijas futbols tiks izkustināts no stagnācijas. Tieši otrādi, abi kandidāti nu jau iegūst tādas komiskas aprises un kļūst par izsmieklu gan futbolistu, gan nozarē neiesaistītu cilvēku vidū,” februāra beigās publicētajā vēstulē rakstīja Gorkšs.
Kā viens no potenciālajiem federācijas vadītājiem nākotnē tiek minēts bijušais Latvijas izlases uzbrucējs Māris Verpakovskis, kurš atzinis – šādu iespēju apdomā, bet pagaidām vēlas uzkrāt pieredzi administratīvajā darbā.
Tikmēr futbola eksperti signalizē – pārmaiņas nepieciešamas drīz, jo futbols Latvijā nonācis pabērna lomā.
Latvijas futbola galvenā aktualitāte, lielākais strīdus ābols un arī problēmjautājums jau kādu laiku ir nacionālā futbola stadiona izbūve, kas plānota bijušā Latvijas Universitātes stadiona vietā. Līdz ar "Skonto" stadiona pārdošanu un plānoto "Daugavas" stadiona rekonstrukciju, nacionālā futbola izlase praktiski palikusi bez mājām, tomēr arī šo projektu kritizē gan izlases kapteinis, gan nozares eksperti.
Futbola līdzjutēji ir neapmierināti, ka stadions būs tik mazs, pēc aplēsēm tur varētu būt 5700 vietu, kas ir vēl mazāk nekā "Skonto" stadionā, bet pieprasījums ir liels, ja atbrauc kāda slavena komanda, pastāstīja futbola apskatnieks Edmunds Novickis. Piemēram, drīz brauks Portugāles izlase ar Krištianu Ronaldu, kuru pat meitenes, kas neinteresējas par futbolu, labprāt atnāktu apskatīties. Tad pieprasījums būs daudz lielāks nekā piedāvājums. Problēma tāda, ka federācija daudzu gadu garumā nav spējusi uzbūvēt nacionālo stadionu, kāds ir gandrīz visās Eiropas valstīs, uzskata Novickis.
Kritizē arī federācijas lēmumu būvēt stadionu nevis ar dabisko zālāju, bet mākslīgo segumu, kas sportistiem ir vairāk traumatisks. Federācijas ilggadējais ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis uzsver – šis lēmums nav akmenī cirsts, tomēr tā stadionu varētu noslogot daudz intensīvāk un arī uzturēšanas izmaksas būtu mazākas. Turklāt, lai arī projekts jau gatavs un būvatļauja saņemta, vēl aizvien trūkst aptuveni puse nepieciešamo līdzekļu.
Nauda jāpiesaista līdz vasaras sākumam, pretējā gadījumā stadiona izbūvi neizdosies pabeigt līdz nākamā gada vasarai, kad jāgatavojas uzņemt pasaules klases komandas. Federācija plāno vērsties valdībā, tomēr atzīst – līdz šim valsts atbalsts futbolam bijis visai neliels.
Vai nav tā, ka mūsu uzņēmējiem un arī politiķiem vairāk interesē basketbols, hokejs un mazāk futbols? Tieši tā arī ir, bet jāskatās, kurš ir vainīgs – vai politiķi, vai atkal futbola federācija, kas gadiem ilgi bijusi apmierināta ar budžetu un finanšu līdzekļiem no FIFA, no UEFA, bet bez vajadzības pēc valsts, uzsvēra Novickis.
Protams, savu iespaidu atstāja iepriekšējais cikls, kurā valstsvienība neizcīnīja nevienu uzvaru un kvalifikācijas grupā palika beidzamajā vietā. Žēl, neko darīt, bet notiek paaudžu maiņa, un ir jauns treneris Marians Pahars ar lielām ambīcijām. Viss būs atkarīgs no tā, kā spēlēs nacionālā izlase. Pietiks nākamās divas, trīs spēles uzvarēt un atkal būsim topā, tādi ir līdzjutēji, nešaubās Mežeckis.
Šonedēļ publicētajā FIFA pasaules rangā Latvijas futbola valstsvienība atrodama 98.vietā.
