Lai spriestu par aktualitātēm Latvijas futbolā, virslīgas biedri pulcējās attālinātā sapulcē. Viena no sasāpējušākajām tēmām ir neskaidrā situācija. No vienas puses profesionālais sports nav aizliegts, bet aizliegtas ir sacensības. Šis jautājums skar visu sporta nozari, taču īpaši aktuāls ir futbolam, kas tikai gaida sezonas sākumu.
“Sezona vēl ir priekšā, un ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem,” sarunā ar lsm.lv pauda biedrības “Latvijas Futbola virslīga” izpilddirektors Ainārs Dakša. Tieši ar šādu prasību ieviest skaidrību regulējumos, neļaujot vaļu interpretācijām un dot skaidrus norādījumus atbilstoši situācijai, virslīga kā organizācija grasās vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā.
Arī svētdien ieviestie ierobežojumi ārkārtas situācijā būtiski nav mainījušies attiecībā uz profesionālu darbību, taču
nav vienotas izpratnes, vai futbolisti un klubu personāls var veikt savu profesionālo darbību.
Proti, profesionālais sports nav interešu klubiņš vai tautas sports, kas šobrīd ir aizliegts, uzsvēra Dakša, uzsverot, ka virslīgas klubi ir atbildīgi un ievēro ārkārtas situācijā ieviestos ierobežojumus.
Virkne valsts pārraudzībā esošās sporta bāzes ir slēgtas, pašvaldību pārvaldījumā esošās ieteikumu un noteikumu interpretācijai pieiet individuāli, taču kopējas nostādnes nav.
Virslīgas biedru sapulcē apsprieda arī finanšu jautājumu, proti, pieteikšanos dīkstāves pabalstiem. Dakša atklāja, ka viens no Latvijas virslīgas klubiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau saņēmis atteikumu dīkstāves pabalstu piešķiršanai. Tomēr iesniegumus gatavojas iesniegt arī citi, un tad, izrietot no VID atbildēm, arī tiks lemts, kā rīkoties tālāk, proti, vērsties atbildīgajās instancēs, lai lūgtu pārskatīt kritērijus dīkstāves pabalstu piešķiršanai.
Attālinātās apspriedes darba kārtībā bija arī jautājums par virslīgas turnīra kalendāru. Dakša norādīja, ka
virslīga kvalitatīvu divu apļu turnīru varētu aizvadīt, ja ierobežojumi beigtos līdz 15. jūnijam.
Par veselības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem, Dakša norādīja, ka pieņemšanas gadījumā tas būs šokējošs ne tikai Latvijas futbolam un sportam, bet daudzām tautsaimniecības nozarēm. Visticamāk, arī klubu sponsoriem. Viņaprāt, saprātīgāk būtu ārkārtējās situācijas pagarinājumu ieviest uz mēnesi, un vēlāk nepieciešamības gadījumā lemt par tā pagarinājumu.
Šobrīd savu finanšu stāvokli par kritisku Latvijas virslīgas klubi neuzskata, taču trīs mēnešu ārkārtējās situācijas periods tiem būtu neveselīgs. Dakša uzsvēra, ka klubu līmenī Latvijas futbolā pēdējā laikā bija vērojama liela izaugsme, un šobrīd neesot vēlme atgriezties pie sasistas siles, bet gan saglabāt kapacitāti, atgriežoties arī uz starptautiskās skatuves – Eiropas līgas un Čempionu līgas spēlēs.
