Guntis Indriksons, kurš “Skonto" FC prezidents bija no 1991. līdz 2012.gadam, uzsvēra, ka praktiski visa kluba nauda bija paša ieguldījums, ja neskaita tolaik nelielos ienākumus no komandas dalības Eiropas kausos.
"Stadionu būvēju pats, "Ķeizarmežu" attīstīju pats, halli uzbūvēju pats," teica Indriksons. "Jebkuram ir jāapzinās, ka tas [ieguldījums] būs ar mīnusa zīmi. Nav variantu Latvijā ar sportu nopelnīt naudu."
"Skonto", protams, vienmēr spēlēja Eiropas kausos, bet vēl lielākas summas iekasēja spēlētāju pāreju tirgū.
Andreja Rubina pāreja uz angļu “Crystal Palace” un Māra Verpakovska došanās uz Kijevas “Dinamo” katra bija vismaz divus miljonus eiro vērta. Citos gadījumos summas svārstījās ap vienu miljonu eiro. Pēdējais lielais darījums bija Aleksandra Cauņas pārcelšanās uz Maskavas CSKA par 500 tūkstošiem eiro.
Indriksons nešaubās, ka pāreju nauda ir vienīgais veids, kā Latvijas sportā, ne tikai futbolā, var cerēt uz ienākumiem.
Šobrīd klubu īpašnieki ir biznesa cilvēki, kuri ieguldīto agrāk vai vēlāk vēlas saņemt atpakaļ.
"Rīga" FC īpašnieks ir Sergejs Lomakins no Krievijas, FK "Ventspils" - Adlans Šišhanovs no Krievijas, Jūrmalas "Spartakā" - itālietis Marko Trabuki, Valmierā - vārdā nenosaukts šveicietis, bet FK "Liepāja" - Lietuvas valsts piederīgais Oļegs Hramovs.
Lai futbolā nopelnītu, Latvijas apstākļos ir divi ceļi - veiksmīgs starts Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) Eiropas kausos un spēlētāju pārdošana.
Pērn “Riga" FC UEFA Eiropas līgas kvalifikācijā nokļuva soli no grupu turnīra - tas viņiem ļāva nopelnīt 1,1 miljonu eiro. Lai iekļūtu grupu turnīrā, komandai pietrūka vienu gūtu vārtu. Ja tas būtu izdevies, klubs no UEFA saņemtu vēl 2,9 miljonus eiro, turklāt neizšķirti un uzvaras grupas turnīrā summu vēl palielinātu.
“Riga" FC caur puķēm atzīst, ka, sasniedzot grupas turnīru un nopelnot vismaz 4 miljonus eiro, klubs, protams, būtu plusos.
Kluba vadība atzinusi, ka mērķis ir sasniegt Eiropas līgas vai Čempionu līgas grupu turnīru. Ja tas izdodas, klubs strādā ar plusa zīmi, vienīgi ir jautājums, vai tas ir iespējams regulāri.
Indriksons atgādina, ka Eiropas līgā grupu kārtā Latvija jau ir bijusi pārstāvēta ar FK "Ventspils", tomēr viņš ir pārliecināts, ka regulāri tāds panākums noteikti nav iespējams.
Ar spēlētāju pārdošanu “Riga" FC īsti nav nopelnījusi, bet pēdējos gados to vislabāk spēja piekopt FK “Ventspils”,
pārdodot divus nigēriešus. 2018.gadā Adeleke Akinjemi par vienu miljonu eiro aizceļoja uz Norvēģiju, bet pērn Tosins Ajeguns pārgāja uz Šveices klubu “Zurich” par nezināmu summu.
FK "Ventspils" jau 20 gadus spēlē Eirokausos un pērn Eiropas līgas kvalifikācija klubam ienesa pus miljonu eiro. Šīs sadaļas provizoriski varētu nosegt kluba budžetu. Te gan jāpiemin, ka Kurzemes klubu atbalsta arī pašvaldība un ar to saistīti uzņēmumi, bet šīs summas nav pielīdzināmas Eirokausu prēmijām. Pēdējo divu gadu nogrieznī modelis "Eiropas kausi un viens pārdots spēlētājs" visticamāk bijis ar plusa zīmi. Te gan jāņem vērā, ka ne katru gadu izdodas pārdot spēlētāju apmēram viena miljona eiro vērtībā.
Klubs, kurš jaunu spēlētāju attīstību un pārdošanu pārliecinoši postulējis par prioritāti, ir Jūrmalas "Spartaks".
Divkārtējie čempioni pērn nespēlēja Eirokausos, kas, protams, nepalīdzēja finansiāli. 2018.gada pārskatā "Spartakam" ir 400 tūkstošu eiro zaudējumi.
Ne vienmēr iekļūstot Eirokausos, saprotama ir kluba vēlme nopelnīt spēlētāju pāreju tirgū. Starpsezonā "Spartaka" nometnē ir redzēti apmēram 50 ārzemju spēlētāji, pārsvarā nigērieši. Tik pamatīga atlase pagaidām gan nav atmaksājusies. Ir bijušas runas par pāris nigēriešu pāreju uz Rietumeiropas klubiem, bet tas arī viss.
"Spartaka" un visas virslīgas vēlme ir skaidra – parādīt futbolistus arvien labākās televīzijas pārraidēs un skaistākā iepakojumā, lai tos varētu veiksmīgāk pārdot. Līdz šim tas īsti nav nostrādājis - "Spartaka" gadījumā papildinājumu budžetam devusi vien spēlētāju izīrēšana ārzemju klubiem.
"Sporta studija" uzrunāja "Riga" FC, "Ventspils", "Spartaka" un FK "Metta" vadību, bet
sarunai par kluba finansēšanas modeli piekrita vien mettieši.
Virslīgā allaž ir mazākas komandas bez bagātiem īpašniekiem - FK "Metta" virslīgā spēlē jau devīto gadu. Klubs, kuram nav saimnieka ar biezu maku un kurš nav spēlējis Eirokausos, spējis izdzīvot ilgtermiņā. Jāņem arī vērā, ka "Metta" jau labu laiku ir lielākā futbola skola Baltijā.
FK “Metta” valdes loceklis Ģirts Mihelsons pastāstīja, ka kluba budžetu veido četri posmi. "Metta" realizē profesionālas izglītības iestādes programmu, kā arī sniedz futbola pakalpojumus gluži tāpat kā visā pasaulē. Budžetu vēl papildina piesaistītie sponsori un ienākumi no saimnieciskās darbības.
Sākotnēji "Metta" sastāvā bija tikai latvieši, bet kopš 2016.gada komandā ieplūst arvien vairāk leģionāru, lielākoties no Āfrikas un Dienvidamerikas. Galvenais iemesls ārzemnieku pieaicināšanai ir konkurences un cīņasspara palielināšana, bet tas nav vienīgais. Ārzemniekiem jābūt jauniem un ambicioziem, bet bez ģimenēm. FK "Metta", protams, cer, ka kāds ārzemnieks nesīs arī finanšu ieguvumu, kas savukārt palīdzēs attīstīt vietējos futbolistus, paskaidroja Mihelsons.
Tomēr FK "Meta" pamats ir futbola skola, kas dibināta 2006.gadā,
un jau kādu laiku tās darbības augļi redzami virslīgas komandā. Augstākajā līmenī 9–12 gadus vecs bērns klubam izmaksā 3-5 tūkstošus eiro gadā. 12-15 gadu vecumā tie ir 5-7 tūkstoši eiro, bet 15–18 gadu vecumā jau 10-12 tūkstoši eiro. Tātad vidēji FK "Metta" elites futbolistā no 9 gadu līdz 18 gadu vecumam iegulda apmēram 74 tūkstošus eiro.
Šajā starpsezonā mettiešu rindas atstāja divi 18 gadus veci audzēkņi – gan Jēkabs Lagūns, gan Renārs Varslavāns pievienojās RFS. Tā kā Lagūnam bija beidzies līgums, "Metta" par viņu nesaņēma neko, bet par Varslavānu tie būs 25 – 50 tūkstoši eiro, atkarībā no tā, cik daudz un labi viņš spēlēs jaunā kluba rindās.
Latvijas apstākļos ir skaidrs, ka finanses klubiem ienes Eiropas kausi un futbolistu pārdošana. Lai ar futbolistu pārejām pelnītu ilgtermiņā, nav iespējams iztikt bez savas akadēmijas. Šobrīd lielākajai daļai klubu tādu nav, un lūkosim vai bagātie ārzemnieki būs ieinteresēti veidot futbola skolas Latvijā.
