Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Ļašenko balsojumā saņēma 96 balsis, bet viņa konkurents, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) tika pie 26 balsīm. Seši delegāti atturējās no balsojuma.
Tikmēr par organizācijas pirmo viceprezidentu tika ievēlēts Sergejs Kovaļovs, kurš saņēma 95 balsis, bet par otro viceprezidentu ar 85 balsīm kļuva Olafs Pulks. Vladimirs Šteinbergs balsojumā saņēma 40 balsis.
Ņemot vērā statūtus, LFF prezidenta un viceprezidentu ievēlēšanai bija nepieciešams derīgo balsu vairākums (vairāk nekā 50%). Kongresam reģistrējušies 129 delegāti.
Kongress norisinās, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus - starp tā apmeklētājiem nodrošināta aptuveni četru kvadrātmetru platība.
Vēlēšanu kongress bija paredzēts 24.aprīlī, bet koronavīrusa pandēmijas dēļ to nācās pārcelt.
Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Toreiz uz prezidenta amatu pretendēja arī bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš.
Pēc Gorkša atbrīvošanai līdz šodienai LFF strādāja bez prezidenta, bet paraksta tiesības bija LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.
Ļašenko ir piektais LFF prezidents organizācijas vēsturē. No 1990. līdz 1995.gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996.gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996.gada LFF prezidenta amatā bija Indriksons, atkāpjoties 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Gorkšu.
Ļašenko LTFA vada kopš 2014.gada, bet paredzams, ka viņš atstās savu amatu telpu futbola federācijā. Kopš 2017.gada viņš strādā arī par UEFA delegātu, bet pirms tam divus gadus bija virslīgas kluba RFS viceprezidents un valdes loceklis. Ļašenko strādājis arī par futbola tiesneša asistentu.
Zīmīgi, ka pēdējā pusotra gada laikā LFF rīkojusi kopumā sešus kongresus.
