Komandas statistiku 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs Kazakevičs uzskata par pietiekami labu, jo sasniegta labākā bilance pēdējos piecos ciklos gan pēc gūtajiem punktiem, gan vārtiem. Treneris saskata, ka komanda daudzās spēlēs parādīja kvalitatīvu sniegumu, taču bija arī mači, kur izpaudās pieredzes trūkums. Kazakevičs gan uzsvēra, ka vienmēr var sasniegt vairāk.
"Visa komanda izdarīja labu darbu, bet tas nav maksimums," paskaidroja Kazakevičs. "Neslēpšu, ka zināms rūgtums arī ir, jo bija vairākas spēles, kur mums pietrūka gan pieredzes, gan pārliecības, lai punktu būtu vairāk. Domāju, ka mēs varējām mazliet vairāk iegūt punktu šajā ciklā."
Treneris atgādināja, ka astoņās no 10 spēlēm Latvijas izlase tikās ar pārākiem pretiniekiem, kas atspoguļojās arī rezultātos. Latvijas izlase grupā ieņēma 5. vietu sešu komandu konkurencē. Abas uzvaras Latvijas futbolisti guva pār pastarīti Gibraltāru, pa reizei cīnījās neizšķirti ar Turciju, Norvēģiju un Melnkalni, bet pārējās piecās spēlēs zaudēja.
Ar izlases spēlētājiem Kazakevičs ir ļoti apmierināts, jo sajuta pareizu attieksmi un maksimālu atdevi.
Daudzi spēlētāji ir progresējuši, un trenerim tas ir acīmredzams. Viņš uzsvēra, ka ir vajadzīgi jauni un ambiciozi spēlētāji, kas grib augt un pilnveidoties.
Kazakevičs bažījas par virslīgā augsto leģionāru limitu, kas ierobežo Latvijas jauno futbolistu spēļu praksi spēcīgākajās pašmāju komandās. Limits nav iespaidojis izlases pašreizējo kodolu, bet iespēju paplašināt izlases rindas gan, paskaidroja treneris. Virslīgu viņš uzskata par piemērotu vietu, kur futbolistiem augt, bet 3–5 spēlētāju nokļūšana labās Eiropas līgās ar nopietna līmeņa spēļu pieredzi jau būtu nākamais solis izlases izaugsmē.
Darbā izlasē Kazakevičs jūt nepārtrauktu spiedienu, bet trenera profesijā tā ir ierasta situācija.
Viņš uzsvēra, ka trenerim tāpat kā futbolistam nepārtraukti jāpilnveido prasmes, un Kazakevičam ir bijušas reizes, ka pēc spēles viņš pārdomājis kādu paša pieņemtu lēmumu.
Latvijas futbolā nevar atļauties mētāties un katru gadu mainīt izlases trenerus un taktiku, uzsvēra Kazakevičs. Viņš saskata, ka arī spēlētāja attieksme ir savādāka, ja futbolists jūt, ka treneris ir tikai uz dažiem mēnešiem. Pārliecību par saviem spēkiem spēlētājiem nevar iedvest vienā dienā, un svarīgs ir darbs arī starp treniņnometnēm. Kazakevičs atgādināja, ka Latvijas izlasē nav topa līgu spēlētāju, tādēļ ir vajadzīgs plānveida darbs.
Sporta veidu rangā Latvijā nav pastāvīga līdera, un sabiedrības uztverē viss ir atkarīgs no elites sasniegumiem, savu skatījumu atklāja Kazakevičs. Viņš paskaidroja, ka katram sporta veidam ir vēlme būt pirmajam, bet situācija ik brīdi var mainīties.
Futbols Latvijā ir vispopulārākais sporta veids pēc dalībnieku skaita, bet pašlaik nav karalis ar vislielākajiem sasniegumiem,
paskaidroja Kazakevičs. Pasaules čempionāta laikā karalis Latvijā ir hokejs, bet kādu citu lielu turnīru laikā priekšplānā izvirzās basketbols, teica treneris.
Lielo naudu futbolā Kazakevičs uzskata vienlaicīgi par plusu un mīnusu. Finanses ļauj veidot laukumus un attīstīt sporta veidu, bet tajā pašā laikā netīras totalizatoru lietas ir graujošas jaunajiem spēlētājiem, kas šaubīgā klubā saņem piedāvājumu negodīgi un viegli nopelnīt, nevis tiekties sevi attīstīt.
