“Protams, ka ļoti liels atvieglojums,” atzina Gorkšs jau pēc tam, kad bija sagabājis amatu. Viņš neslēpa, ka ar valdi apspriedis radušos situāciju, kas Latvijas futbolā bijusi pēdējo mēnešu laikā – batālijas, intrigas, apmelošanas. Iziešana visam šī cauri esot bijusi kā acu atvēršana un neatsverama pieredze nākotnei. “Es ticu, ka mēs uz doto brīdi esam stiprāki,” norādīja Gorkšs.
Gorkšs uzsvēra, ka valde ir lemtspējīga, un viņš nedomā, ka kāds sēž LFF valdē tikai ar domu ieriebt viņam – īstais mērķis esot padarīt labāku futbolu. “Mums kā valdei -vienalga, cik mēs patīkam viens otram ikdienā - mums ir jārada šis viens veselums, šī komandas sajūta,” norādīja prezidents.
Gorkšam pārmesta draudzība ar vairākām personām. Piemēram, Edgaru Jaunupu. Gorkšs nenoliedza, ka tiekas ar Jaunupu bieži – viņi ir skolas biedri un draugi. “Kādam mana draudzība ar Edgaru var likties aizdomīga, bet Edgars jau kopš 9. klases ir bijis mans tuvs paziņa, draugs, mēs kopā esam spēlējuši futbolu Āgenskalna ģimnāzijas putekļainā laukumā, un spēlējuši basketbolu zālē, kur krustojas trīspunktu līnijas. Tā kā man patīk dažādu sazvērestības teoriju veidotāji, bet diemžēl šis stāsts ir tik banāls un tik vienkāršs, kā viņš ir,” teica Gorkšs.
Runājot par LFF valdi, Gorkšs pauda, ka tai jābūt mazskaitlīgai, profesionālai un efektīvai, lai tā tiešām ātri pieņemt lēmumus. Lai birokrātiskais process būtu maksimāli īss. Tāpat viņš pauda, ka valdes locekļiem obligāti būtu jāsaņem alga.
