Par Gorkša atbrīvošanu no amata bija 42 no kongresā reģistrētajiem 134 balsotājiem. Lai pieņemtu lēmumu par Gorkša atbrīvošanu, bija nepieciešamas vismaz 68 balsis. Gorkšu atbalstīja 87 balsotāji, bet četri atturējās.
Gorkšs kongresa dalībniekiem pateicās par uzticību un sacīja, ka pārmaiņu process nav viegls. Federācijas veikumu sarakstā Gorkšs uzskaitīja dalības maksu atcelšanu klubiem 1. līgā un samazināšanu uz pusi 2. līgā, kā arī veiksmīgāku sadarbību ar valsts un pašvaldību struktūrām.
Atbalstu kongresa sākumā Gorkšam pauda Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) pārstāvji. Gorkšs vēlāk atzina, ka UEFA un FIFA nodrošina LFF lauvas tiesu finansējuma.
Savukārt Gorkšu asi kritizēja gan sporta kluba "Cēsis" vadītājs un bijušais LFF prezidenta amata pretendents Krišjānis Kļaviņš, gan bijušais futbola žurnālists Askolds Uldriķis, kurš savulaik bija arī "Skonto" FC sporta direktors.
Tomēr balsojuma rezultāti apliecina, ka uzticība Gorkšam federācijas biedru vidū ir pieaugusi.
Pērn aprīlī Gorkšu amatā ievēlēja ar 56 no 109 balsīm jeb 51,4% atbalstu. Savukārt uzticības balsojumā Gorkšam bija teju 65% balsotāju atbalsts.
Prasību sarīkot ārkārtas kongresu izteica vairāki LFF biedri, kuri nav apmierināti ar Gorkša paveikto federācijas prezidenta amatā. LFF jau februāra sākumā saņēma vairāku federācijas biedru iesniegumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu, vienlaicīgi izsakot neuzticību federācijas prezidentam Gorkšam.
Neapmierinātie LFF biedri apgalvoja, ka 10 mēnešos amatā Gorkšs nav paveicis daudz ko no solītā. Pirmajā vēstulē bija neprecizitātes un LFF vadība saskatīja viltojuma pazīmes, tāpēc pēc tās saņemšanas federācija nesteidza izsludināt ārkārtās kongresu. Savukārt pēc otrā iesnieguma, ko parakstīja 21 LFF biedrs, federācijai bija jāsasauc kongress.
Vēstuli parakstīja arī virslīgas klubi "Metta/Latvijas Universitāte" un RFS, kuri pašreizējās LFF vadības opozicionāru Vadimu Ļašenko atbalstīja arī pērn notikušajās organizācijas prezidenta vēlēšanās. Ārkārtas kongresa sasaukšanas prasībai bija nepieciešama desmitā daļa jeb 15 no 141 biedru balsu.
Ļašenko intervijā Latvijas Televīzijai pēc kongresa uzsvēra, ka Gorkšam federācijas vadītāja amatā ir jāsadarbojas arī ar tiem, kas viņu neatbalsta, lai gan tas nav pateicīgs uzdevums.
Gorkšs iepriekš pauda, ka 2019. gadā Latvijas futbolam ir divas iespējas - turpināt stagnēt ar aizdomām par negodīgu spēli vai veltīt visus spēkus caurspīdīgai, mērķtiecīgai futbola saimniecības attīstībai. Gorkšu par LFF prezidentu ievēlēja pērn aprīlī.
LFF nākamais kongress, kas būs kārtējais, paredzēts jau 26. aprīlī.
