LETA jau vēstīja, ka neatkarīga LFF Vēlēšanu komiteja no 14 saņemtajiem pieteikumiem dalībai vēlēšanās apstiprināja septiņus - prezidenta kandidātu Vadimu Ļašenko, viceprezidenta kandidātus - Olafu Pulku un Sergeju Kovaļovu, kā arī valdes locekļu kandidātus - Andi Rozīti, Emīlu Latkovski, Viktoriju Mihaļčuku un Nauri Mackeviču.
Vēlēšanu komiteja noraidīja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteikumu kandidatūrai LFF prezidenta amatam, Maksima Miņejeva un Vladimira Šteinberga kandidatūras viceprezidenta amatam, kā arī Anastasijas Kučinskas, Guntara Indriksona, Jāņa Apses un Jāņa Engeļa kandidatūras LFF valdes locekļa amatiem, nedodot šīm personām iespēju pieteikumus uzlabot vai papildināt.
LFF Vēlēšanu komitejas noraidījumu saņēmušajiem cilvēkiem bija iespēja trīs dienu laikā iesniegt apelāciju. Seši pieteikumu autori - Ģirģens, Šteinbergs, Kučinska, Indriksons, Apse un Engelis - to izmantoja un lēmumu pārsūdzēja, vēršoties LFF Apelāciju komisijā, savukārt iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Miņejevs šādu iespēju nav izmantojis.
Pirmdien, izskatot sešu 2020.gada LFF vēlēšanu pieteikumu autoru iesniegtās apelācijas un izvērtējot apstākļus, Apelāciju komisija secinājusi, ka LFF Vēlēšanu kodeksa 8.panta otrās daļas izpratnē "kandidāta pieteikums" ir dažādu un iepriekš noteiktu pamatojuma dokumentu kopums, kas apliecina nepieciešamo prasību izpildi attiecīgā kandidāta kandidatūras pieteikšanai attiecīgajam amatam. LFF Vēlēšanu kodeksa 8.panta trešā daļa paredz procedūru, kurā kandidāti var novērst trūkumus, piemēram, sniegt papildu informāciju vai dokumentus vai labot ziņas savos dokumentos. Tā neparedz nekādus izņēmumus. Līdz ar to Apelāciju komisijas ieskatā LFF Vēlēšanu kodeksa 8.panta trešā daļa attiecas arī uz dokumentiem, kas apliecina LFF statūtu 31.panta trešajā daļā minēto prasību izpildi - nepieciešamā 10% LFF biedru atbalsta apliecinājumu.
Apelāciju komisijas ieskatā arī tiem kandidātiem, kuru iesniegtajos pieteikumos konstatēti trūkumi, piemēram, saistībā ar dokumentiem, kas apliecina 10% biedru atbalstu, bija jānodrošina iespēja noteiktā termiņā veikt pieteikumu pilnīgu aizpildīšanu.
Saskaņā ar Vēlēšanu kodeksa 3.panta pirmo daļu Vēlēšanu komiteja uzrauga vēlēšanu procesu un ir atbildīga par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar kongresā paredzēto vēlēšanu norisi, tostarp ir atbildīga par kandidātu izvērtēšanas procedūru.
Secinot, ka Vēlēšanu komiteja ir LFF institūcija, kas atbildīga par kandidātu pieteikumu izvērtēšanu, kā arī konstatējot Vēlēšanu kodeksa 8.panta trešās daļas neievērošanu, Apelāciju komisija ir lēmusi atcelt LFF Vēlēšanu komitejas lēmumus, ar kuriem nolemts atteikt Ģirģenam, Šteinbergam, Kučinskai, Indriksonam, Apsem un Engelim kandidēt uz amatiem LFF valdē.
Vienlaikus visām sešām personām dots laiks līdz 22.aprīlim (ieskaitot) trūkumu novēršanai un attiecīgo dokumentu iesniegšanai LFF Vēlēšanu komitejā izvērtēšanai.
Savukārt LFF Vēlēšanu komitejai uzdots atkārtoti izvērtēt visu sešu personu kandidatūru atbilstību pieteiktajiem amatiem.
Kā ziņots, sākotnēji 24.aprīlī plānotais LFF kongress, kurā bija paredzētas LFF valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanas, saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo stāvokli pārcelts uz pašlaik nenoteiktu laiku.
Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.
Vēlēšanu kongress izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pārcelts uz nezināmu laiku.
