Kā savā mājaslapā skaidro federācija, lai izpildītu LFF statūtu noteikumus, kandidātam, piesakot kandidatūru uz kādu no valdes amatiem, jāiesniedz dokumenti, kuri apliecina, ka vismaz 10% biedru jeb vismaz 14 biedri ir atbalstījuši kandidāta virzīšanu uz attiecīgo valdes amatu.
Pēc atbalsta dokumentu izpētes par derīgiem atzīti 13 atbalsta pieteikumi, līdz ar to kandidātam nav nepieciešamais atbalsts izvirzīšanai uz attiecīgo amatu.
Kā vēstīts, piesakot savu kandidatūru šim amatam, Ģirģens marta sākumā aģentūrai LETA skaidroja, ka nekad nav "tiecies pēc amatiem amata pēc", turklāt LFF prezidents nav algots amats.
Ministrs atgādināja, ka vēlas mainīt tās lietas, ar kurām sabiedrība nevarot sadzīvot ikdienā, proti, formālismu, korupciju, naudas līdzekļu izšķērdēšanu.
"Man rūp Latvijas bērnu nākotne. Kādā Latvijā viņiem būs jādzīvo. Korumpētā, organizētas noziedzības pārņemtā valstī? Vai tomēr labāk būtu dzīvot Latvijā ar sakārtotu izglītības, veselības, sporta un drošības sistēmu," savu argumentāciju startēt vēlēšanās skaidroja ministrs.
Ģirģens arī iepriekš norādīja, ka ASV, Austrālijā, Vācijā, un citās valstīs, vispār nebūtu jautājumu par faktu, ka izglītība, sports, veselība un iekļaujoša, iecietīga sabiedrība arī pret personām ar veselības traucējumiem, ir pamats valsts attīstībai. "Sports ir nācijas DNS," piebilda ministrs.
Ministrs toreiz uzsvēra, ka Eiropas un it sevišķi Latvijā pastāv problēma ar organizēto noziedzību, spēļu manipulācijām, jauniešu iesaistīšanos organizētās noziedzības shēmās un totalizatoros.
Jau 2013.gadā Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra "Eiropols" brīdinājis, ka Eiropas futbolu ietekmē organizētā noziedzība, un tiek manipulēts ar spēļu rezultātiem. No 2013.gada Latvijā šo problēmu neviens nav aktīvi risinājis
Aicināts komentēt iespējamību savienot iekšlietu ministra un LFF prezidenta amatu, Ģirģens norādīja, ka Iekšlietu ministrija vienmēr bijusi sasaistīta ar sportu.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.
Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi. Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.
Vēlēšanu kongress izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pārcelts uz nezināmu laiku.
