“Sports nav uzklausīts,” komentējot Ministru kabineta lēmumu 7.maijā par ārkārtas situāciju, piektdien teica biedrības “Latvijas Futbola virslīga” izpilddirektors Ainārs Dakša. Šobrīd pieņemtie lēmumi mazliet gan atvieglo situāciju tiem klubiem, kuriem daļa spēlētāju nav profesionāļu statusā, jo treniņi nu atļauti arī amatieriem. Taču nav skaidrs, kā varētu organizēt treniņus, ja pēc 12. maija pastāvēs 25 cilvēku dalības ierobežojums, lai gan virslīgas komandās, rēķinot arī apkalpojošo personālu, personu skaits ir lielāks, atzina FK “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons.
Viena no lielākajām problēmām šobrīd ir komunikācija ar atbildīgajām institūcijām un atgriezeniskās saites trūkums, atzina Dakša. Taču virslīga ir gatava sēsties pie virtuāla sarunu galda ar priekšlikumiem, lai paredzamā nākotnē tomēr varētu atsākt treniņus ar kontaktu un sākt gatavoties arī sezonai. Virslīgas izpilddirektors uzsvēra, ka daudziem Latvijas futbola klubiem trīs mēnešu dīkstāve varētu nopietni apdraudēt to pastāvēšanu.
Šobrīd Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Igaunijā jau pieņemts lēmums, ka maija otrajā pusē varētu atsākties virslīgas čempionāts, neoficiāla informācija liecina, ka maijā turnīru varētu sākt arī Lietuvas futbola klubi, norādīja Dakša.
Mihelsons arī norādīja, ka profesionālās līgas darbību atsāk vairākās Eiropas valstīs, arī Vācijas Bundeslīga. Viņam ir sajūta, ka Latvija dzīvo citā realitātē atrauti no Eiropas. “No sabiedrības nāk labi, izsvērti priekšlikumi – kāpēc tie netiek ņemti vērā?,” vilšanos par esošo situāciju LSM.lv neslēpa Mihelsons.
Dakša telefonsarunā Latvijas Radio teica, ka
virslīga informēja Latvijas futbola federāciju (LFF) par iespēju pirmās kārtas spēles aizvadīt Igaunijā vai Lietuvā.
Vēlāk piektdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers aicināja paātrināt ierobežojumu pārskatīšanas tempu un noteikt termiņu sporta sacensību atsākšanai bez skatītājiem tribīnēs.
LOK rosinās valdībai sacensības atsākt 1. jūnijā.
Zīmīgi, ka “Metta” bija viens no klubiem, kurš ilgi nevarēja atsākt treniņus, jo birokrātisku šķēršļu dēļ netika pie iespējas izmantot savu treniņu bāzi. Piektdien kluba futbolisti gan aizvadīs jau otro treniņu, taču ne mājās, bet gan Upesciemā.
Mihelsons pauda, ka situācijā, kad spēles tiks atļautas Igaunijā un Lietuvā, virslīgas klubi varētu apsvērt iespēju mačus aizvadīt kaimiņvalstīs, jo no 15.maija tiks atvērtas robežas Baltijā, un cilvēkiem, kuri viesojušies kaimiņos, nebūs jādodas 14 dienu karantīnā.
Tāpat 7. maija Ministru kabineta lēmums nepalīdz risināt jautājumu par ārzemēs esošo treneru un spēlētāju atgriešanos Latvijā – aviosatiksme netiek atjaunota un robežas, sākot ar 15. maiju, būs atvērtas tikai starp Baltijas valstīm. Dakša norādīja, ka virslīga apkopos informāciju par visiem leģionāriem, kuriem būtu jāatgriežas Latvijā, lai sāktu treniņprocesu, un vērsīsies atbildīgajās institūcijās.
Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio teica, ka sacensības labvēlīgā epidemioloģiskā situācijā varētu atsākties maija beigās vai jūnija sākumā.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 7. maijā izlēma ārkārtas situāciju pagarināt līdz 9. jūnijam, ieviešot vairākus atvieglojumus. Sporta nozarē tiek dota atļauja sākt treniņus, bet vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot sporta treniņu vadītāju un citus sporta darbiniekus, kā arī jāturpina ievērot divu metru distance.
Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi Latvijā tieši skara sporta klubus, arī profesionālos, kuriem tika liegtas iespējas profesionāli darboties. Ar 28. aprīli atbildīgās institūcijas profesionāliem sportistiem atļāva darboties ārtelpās un izmantot arī stadionus, taču ne koplietošanas telpas, un visiem ir jāievēro droša divu metru distance un virkne piesardzības pasākumu. Futbola virslīgā sezonai bija jāsākas 13. martā, taču ārkārtējās situācijas dēļ tās sākums atlikts uz nenoteiktu laiku.
