Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko sarunā ar LSM.lv norādīja, ka jau 1. decembrī varētu tikt pieņemta jaunā virslīgas klubu licencēšanas kārtība, kas, cerams, pasargās no tādiem futbola tēlu graujošiem notikumiem, kādus šogad piedzīvoja Latvijas futbola sabiedrība – skumjā FK “Ventspils” izstāšanās no virslīgas un skandāli ap Daugavpils “Jūrmalas Noah”.
Plāno vētīt naudas plūsmu un īpašnieku saistību ar kriminālajām aprindām
“Pēdējos gados mēs saskārāmies ar vairākām procesu problēmām, un bija saprotams, ka kritērijus vajag papildināt,” par iemesliem, kādēļ top jauna licencēšanas kārtība, pastāstīja Ļašenko.
Skaidrs, ka nebija jāizgudro velosipēds no jauna – LFF vadība aizguvusi daudzas idejas no citām valstīm, arī Izraēlas, kā rezultātā papildināts kritēriju klāsts. Jau nākamajā LFF valdes sēdē plānots kritērijus Virslīgas klubu licencēšanas kārtībā apstiprināt.
Galvenie aspekti, kas ietekmēs lēmumu pieņemšanu, būs finanšu plūsmas vētīšana un pārbaudes, vai klubos patiesā labuma guvēji nav iesaistīti kādā kriminālprocesā.
LFF centīsies saprast, no kurienes klubiem ir nauda un kāda ir tās izcelsme. Tas pasargātu futbola sabiedrību no tādiem nepatīkamiem incidentiem, kā ar FK “Ventspils”, kad par prezidentu kļuva Adlans Šišhanovs – persona, kas iekļauta Latvijas “melnajā sarakstā” un iepriekš krietni sašmucējusies arī futbolā citās valstīs.
Ļašenko atklāja, ka rūpīgi tiks vētīti arī jau virslīgā stabilās pozīcijās esoši klubi – izņēmumu nebūs. Tas nozīmē, ka pārbaudīs arī finanšu plūsmu “Riga" FC, kura īpašnieks Krievijas miljonārs Sergejs Lomakins arī ir iekļauts Latvijas “melnajā sarakstā”.
“Tiklīdz kaut kas nebūs kārtībā, mēs nedosim licenci,” LSM.lv atklāja Ļašenko. “Tas mehānisms radīts, lai uzraudzītu, palīdzētu un izvairītos no iespējamām reputācijas problēmām, problēmām ar Valsts ieņēmumu dienestu un policiju,” paskaidroja LFF prezidents.
Taču jāatgādina, ka par šiem licencēšanas kritērijiem vēl tikai lems.
Trīs 1. līgas klubi rindā uz dalību virslīgā
Par spīti stingrākai pieejai licencēšanas jautājumā, nākamajā sezonā plānots, ka Virslīgā spēlēs 10 komandas. Aizvadīto sezonu sāka deviņas komandas, bet, vasarā paliekot bez FK “Ventspils” un “Jūrmalas Noah”, līgā finišēja tikai septiņas vienības.
Paredzams, ka virslīgai pievienosies trīs vienības no 1. jeb Nākotnes līgas – uzvarētāja FK “Auda”, kurai neizdevās pie licences tikt pērn, “Tukums 2000/TSS”, kas virslīgā spēlēja 2020. gadā, kā arī “Super Nova”.
Ļašenko atklāja, ka LFF Sacensību nodaļa jau aktīvi komunicējusi ar visām trim 1. līgas komandām, lai saprastu, kādas ir vēlmes un iespējas.
"Mēs sapratām, ka visi trīs nosauktie klubi ir gatavi piedalīties un startēt virslīgā.
Domāju, ka nevienam no [trijiem] klubiem nebūs problēmu ar licencēšanas procesu, un nākamgad mums būs stabils čempionāts,” pauda Ļašenko.
Proti, nākamais būšot pārejas gads pirms stingro licencēšanas kritēriju spēkā stāšanās brīdim, un Virslīgā būs atļauts startēt arī klubiem, kuriem ir pirmā līmeņa akadēmija. Tiem, iespējams, būs jāmaksā solidaritātes maksājums drošības nolūkos. Jāatgādina, ka tas bija lielākais klupšanas akmens pērn FK “Auda” licencēšanas procesā – kluba akadēmija neatbilda visām prasībām.
Par leģionāriem maksātās nodevas - klubu atbalstam
Tiesa gan, jāņem vērā, ka, spēlējot 1. līgā vai virslīgā, gada budžets klubam būtiski atšķiras, un starpība ir simtos tūkstošu eiro. Pēc Ļašenko aplēsēm, klubam, kas vēlas startēt Virslīgā, budžetā ir jābūt vismaz 250-300 tūkstošiem eiro.
LFF prezidents atklāja, ka esot prātā vairākas metodes, kā atbalstīt no 1. līgas pārnākušos klubus, kā arī klubus, kuros ir daudz vietējo spēlētāju un futbolistu vecuma grupā līdz 21 gadam. Proti, leģionāru maksas, ko klubi maksā par saviem ārzemju spēlētājiem, tiks novirzītas tieši šādiem klubiem.
Vinnētāji varētu būt arī “Metta” un “BFC Daugavpils” – klubi, kuri izmanto vietējos futbolistus un palīdz viņiem attīstīties.
LFF plāno arī atbalstīt 1. līgas klubus, lai radītu platformu Latvijas jauno talantu attīstībai. Arī šāds atbalsts varētu nākt no leģionāru maksām.
Vai šāds solis nozīmē, ka nākamsezon klubiem par saviem ārzemniekiem būs jāmaksā vairāk?
“Notiek diskusijas, mēs vēl neesam apstiprinājuši lēmumu,” atklāja Ļašenko, norādot, ka vairākas darba grupas strādā šajā jautājumā, un tiklīdz konkrēti piedāvājumi tiks izstrādāti, tos virzīs uz valdi apstiprināšanai. “Bet diskusijas notiek, un man nav šaubu, ka mēs tiksim galā ar atbalsta programmu arī 1. līgai,” pārliecinoši pauda Ļašenko.
Leģionāru limits pagaidām nemainīsies
Ja par leģionāru maksām vēl tiek diskutēts, tad skaidrs, ka vismaz nākamsezon vēl nekas nemainīsies leģionāru limitos.
“Futbols ir bizness. Mums jāsaprot, ka futbola klubam jādod iespēju nopirkt un pārdot futbolistu,” pauda Ļašenko, norādot, ka Latvija ir ļoti skaista valsts futbolam, un ārzemnieki labprāt izmanto iespēju šeit spēlēt.
Ļašenko uzsvēra, ka aizvadītā sezona bijusi ļoti veiksmīga virslīgas klubiem, pieredzēti labi starti Eirokausos, un tādēļ Latvijas klubi ir pamanīti, ar tiem rēķinās, un tie kļūst pievilcīgi arī ārzemniekiem.
Tiesa gan, leģionāru jautājums sāpīgi skar vietējo talantu iespējas izsisties. Ļašenko uzsvēra, ka vienīgā problēma, ar kuru nākas saskarties, ir tā, ka virslīgas TOP4 komandās nepietiek vietas jaunajiem Latvijas spēlētājiem.
Taču arī par to tiekot domāts. Varot aizgūt, piemēram, Polijas pieredzi, kas paredz, ka katrā komandā jāspēlē vietējam spēlētājam U-21 vecumā. Šādā gadījumā desmit komandās būtu vismaz desmit spēlētāji attiecīgajā vecuma kategorijā, un tas dotu priekšrocības jauniešu futbola attīstībā.
