Vēl aprīļa sākumā Blaters atklāja, ka vēlētos īstenot jaunus pasākumus, lai mazinātu Eiropas ietekmi futbolā. Tāpat viņš bija izteicies, ka Āfrikas un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību valstu zonas komandām vajadzētu piešķirt vairāk vietu Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Tikmēr šveicieša oponenti pauda bažas, ka sacensības par vietu dalīšanu nākotnē Pasaules kausa izcīņas finālturnīros ietekmēs balsošanu par FIFA prezidenta amatu.
Tā arī notika. Un jau jūnija sākumā mediju ziņās varējām lasīt, ka Blateru ievēlēja asociācijas prezidenta amatā uz piekto termiņu, taču jau pēc dažām dienām viņš atkāpās no amata, kurā bija pavadījis 17 gadus. Gandarījumu par to medijiem pauda gan Anglijas Futbola asociācijas vadītājs Gregs Daiks, arī UEFA prezidents Mišels Platinī, gan vēl viens prezidenta amata kandidāts Luišs Figu. Taču skuma, piemēram, Zambijas Futbola asociācijas vadītājs Kaluša Bvalja.
Bet līdz tam futbola leģenda Maradona savās pārdomās bija ļoti emocionāls un daudzu iespējams noklusētās domas, pateica skaļi:
„Zepa Blatera vadībā FIFA ir kauna traips un radījis sāpīgu apmulsumu mums visiem tiem, kam futbols ir svēts. Es tikai lūdzu Dievu un savu mammu, kas ir debesīs, kaut man būt iespēja dabūt laukā šo vīrieti no FIFA un dot cilvēkiem to, ko viņi ir pelnījuši. Es gribu pārskatāmību. FIFA darbojas kā mafija. Es gribu, lai beidzot tiek pielikts punkts korumpētiem līgumiem FIFA. Ja tāda ir starptautiskā futbola seja, tad mēs esam ļoti sliktā situācijā”.
FIFA „seja” patlaban patiesi ir visai greiza un nepatīkama. Analītiķi norāda, ka futbola milzīgā popularitāte - ne kā brīnišķīgam un kaislīgam sporta veidam, bet kā gigantiskai mašīnai, kur sports ir bizness un varas telpa – jau labu laiku nākusi par sliktu organizācijai un pašam sporta veidam. Te loma milzīgiem ienākumiem no spēļu un čempionātu TV translāciju tiesībām un sponsoru līgumiem.
Protams, tiek akcentēts, ka daudz naudas arī ieguldīts futbola attīstībā nabadzīgākajās valstīs, tostarp Latvijā, taču nu atklātībā nāk notikumi, kas savulaik iecerēti kā „atmazgājošie” – piemēram Kaimanu salās pirms septiņiem gadiem piešķīra divus miljonus, lai uzbūvētu divus labus futbola laukumus. Un – patlaban tie vēl nav pabeigti. Kas notiek ar naudu? Raugi, tiek spriests, ka lielākie kukuļi tieši apgrozās TV tiesību un reklāmas tiesību tirgošanā. Kukuļošanas shēmas, kurās figurē summas, mērāmas 100 miljonu. Nu, pie lietas ir ķērusies ASV prokuratūra. No tās publiskotās informācijas izriet, ka viens no FIFA pārstāvjiem - Čaks Bleizers ir atzinies, ka šīs organizācijas amatpersonas ir ņēmušas kukuļus. Nauda FIFA jau labu laiku ir svarīgāka par principiem.
Un skandāls turpinās. Kopš Šveices tiesībsargājošās iestādes sākušas izmeklēt, vai Starptautiskās futbola federācijas balsojumi par futbola Pasaules kausa piešķiršanu Krievijai 2018. gadā un Katarai 2022. gadā bijuši negodīgi un būtu atceļami, Eiropas un pasaules futbola aprindās ir jautājums – kas tad notiks ar FIFA? Vai pēc šādiem skandāliem organizācija vispār spēs attapties?
Savukārt tam paralēli izskan viedoklis "Aizmirstiet par sportu, tā ir ģeopolitiska cīņa pret Krieviju”. Tāpat ģeopolitikas analītiķis Eriks Dreitsers uzskata, ka šajā gadījumā vairs nav runa ne par futbolu un pat ne par korupciju, bet par ģeopolitisku spēli ar ASV un tās sabiedroto Rietumos interesēm. Arī ekonomists Endrjū Zimbalists akcentē ASV lomu un norāda, ka tai esot lielāki resursi nekā daudzām citām valstīm, lai cīnītos ar korupciju un ka tās rokās ir situācijas līdzsvarošana.
„ASV ir pasaules līderis, mēs esam sava veida „pasaules policists”, jau kopš Otrā pasaules kara, un es domāju, ka tas vispār ir ērtāk – tieši ASV uzņemties šāda veida pozīciju nekā to darītu daudzas citas valstis,” sacīja Zimbalists.
Toties vairākas valstis līdz šim bijušas priecīgas par to, ka vājo sportisko rezultātu un tās tautas aizraušanās ar citiem sporta veidiem dēļ ASV tieši futbola pasaulē nav ar tādu pašu ietekmi kā citās starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO, NATO vai Pasaules bankā. Iepriekš FIFA organizētā darba grupa ar amerikāņu juristu Maiklu Garsiju priekšgalā veica izpēti par Kataras un Krievijas gadījumu. Galu galā sanāca strīdi par ziņojuma publiskošanas veidu - FIFA publicēja tikai kopsavilkumu, nevis visu pētījumu. To Garsija vēlāk pārmeta FIFA, bet Starptautiskās futbola asociāciju federācijas pārstāvis Domeniko Skalas pieaicinātie juristi no sporta un citām nozarēm, pārskatot ziņojumu, nekonstatēja pārkāpumus, kas ļautu apšaubīt balsojuma rezultātus.
Britu pētnieciskais žurnālists Endrjū Dženings, kurš veltījis daudzus gadus, uztaustot un analizējot netīros darījumus, kas saistīti ar futbola spēli un ar to saistīto organizāciju, joprojām izceļ korupcijas lomu. Žurnālists intervijā Vašingtonas raidstacijai NPR stāsta, ka jau sen atpakaļ bijusi sajūta, ka saistībā ar FIFA kaut kas ir izmisīgi nepareizi, bet neviens neko nedarīja:
„Es zināju, ka tur notiek korupcija. Es domāju, ka sākumā tas bija kā sava veida – jūs zināt – „daži sapuvuši āboli mucā”. Tas mani ieinteresēja, jo tas ir saistīts ar lielu aizrautību, kas ir raksturīgs masveida sportam. Man personīgi tā nav, bet miljoniem un miljardiem cilvēku – gan, un līdzās ir sasniegumi sportā. Tas savukārt rada daudz naudas. Un tad tu saproti, ka tas taču netiek regulēts un uzmanīts. Ja tur ir neregulēta nauda, tad kāda ieinteresēta banda uzrodas pavisam drīz. Viņi pārņēma kontroli pār pasaules futbolu. Viņi to privatizēja, pārdeva to pasaules zīmoliem. Es domāju, ka FIFA smird. Tā ir sapuvusi. Visi iesaistītie darbinieki – svarīgi cilvēki, kuri vada to – ir līdzdalībnieki”.
Tāpat Dženings norādīja, ka gan Krievijas, gan Kataras izredzes attiecīgi 2018. un 2022. gadā rīkot PK ir noraidāmas, jo līdz ar Blatera pazušanu no spēles laukuma, mainīsies akcenti organizācijā. Visdrīzāk FIFA atkal valdīs loģika, veselais saprāts un sportistu un fanu intereses, nevis naudas kāre un šaura loka izdevīguma aprēķins.
