Sadaļas Sadaļas

Eiropas futbolā sevi piesaka jaundibinātā klubu Superlīga, šķeltniekus asi kritizē

Naktī uz pirmdienu 12 smagsvara futbola klubi paziņoja par Eiropas Superlīgas izveidošanu, distancējoties no Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) rīkotās Čempionu līgas un izpelnoties asu kritiku par šķeltniecisko rīcību. Neapmierinātību par Superlīgas izveidošanu pauda gan fani, gan nacionālo līgu pārstāvji, savukārt jaunā turnīra rīkotāji solīja pacelt futbolu jaunā līmenī. 

ĪSUMĀ:

  • Jaundibinātajā līgā plāno 20 komandu dalību, jau iesaistījušies 12 klubi no Anglijas, Spānijas un Itālijas
  • Pirmo Superlīgas turnīru paredz sākt 2023.gada augustā
  • Superlīgā iesaistījušies klubi plāno nopelnīt daudz vairāk naudas nekā UEFA Čempionu līgā
  • Nacionālās federācijas un Eiropas futbola pārraugi draud šķeltniekus izolēt no citām sacensībām
  • Superlīgu kritizē arī valstu vadītāji un futbola fanu organizācijas
  • Francijas un Vācijas klubi Superlīgā vēl nav gatavi iekļauties
  • Superlīgas veidošanā saskata lielo klubu šantāžas mēģinājumu no UEFA panākt labākus nosacījumus

Izaicinošajā Superlīgā iesaistījās 12 klubi, kas pārstāv Angliju, Spāniju un Itāliju. Jaunajā līgā ir gatavi spēlēt seši Anglijas klubi  – "Arsenal", "Chelsea", "Liverpool", "Manchester City", "Manchester United" un "Tottenham Hotspur". Spāniju pārstāv Madrides "Atletico", "Barcelona" un Madrides "Real", bet Itāliju – AC "Milan", Turīnas "Juventus" un Milānas "Inter".

Rīkotāji sagaida, ka līgai dibinātāju statusā pievienosies vēl trīs klubi, kam būs garantēta ikgadēja dalība. Savukārt papildus piecas komandas līgā iekļautos pēc ikgadējas kvalifikācijas pārvarēšanas. Tādējādi Superlīga sezonā pulcētu 20 komandas. 

Superlīgas organizatoru veikums ir nepārprotams izaicinājums UEFA un līdzšinējai klubu turnīru sistēmai,

tostarp Čempionu līgai, kas līdz šim pulcējusi visus spēcīgākos Eiropas klubus. Spēles Superlīgā paredzēts aizvadīt nedēļas vidū, kas saglabātu komandām iespēju spēlēt pašmāju līgās, bet izslēgtu dalību Čempionu līgā, pat ja UEFA to pieļautu.

Rīkotāji pirmo turnīru plāno sākt 2023.gada augustā divās grupās, kur pa 10 komandām pēc divu apļu izspēles, ar katru pretinieku spēlējot mājās un viesos, sadalītu trīs vakances iekļūšanai ceturtdaļfinālā. Atlikušo ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu grupā izspēlētu ceturtās un piektās vietas īpašnieki. Ceturtdaļfinālā un pusfinālā uzvarētājus noteiktu divu spēļu summā, savukārt fināls risinātos neitrālā laukumā, uzvarētāju nosakot vienā spēlē. 

Organizatori sola potenciāli izveidot arī Superlīgu sievietēm.

Nepārprotams jaunā projekta virzītājspēks ir nauda, jo rīkotāji rēķinās ar iespēju klubiem vairāk nopelnīt spēlēs ar līdzvērtīgiem augsta ranga pretiniekiem,

turpretim dalībai Čempionu līgā vēl ir jākvalificējas pēc rezultātiem pašmāju līgā, un lielākā publicitāte ir tikai izšķirošajā UEFA turnīra posmā. 

Superlīgas materializēšanos veicināja arī pandēmija, jo klubu īpašniekiem trūkst naudas, lai savām zvaigznēm maksātu līgumos paredzētās milzu algas. Jauno līgu dibinājušie klubi rēķinās ar 10 miljardu eiro "solidaritātes maksājuma" saņemšanu, kā arī 3,5 miljardiem eiro infrastruktūrai un pandēmijas radīto zaudējumu segšanai. Savukārt UEFA ienākumi no raidīšanas tiesībām pirms pandēmijas 2018./2019. gada sezonā nepārsniedza 3,2 miljardus eiro, vēstīja aģentūra AFP. 

Diez vai Superlīgas dibinātāji gaidīja atsaucīgu attieksmi pret jauno projektu, un asa kritika sekoja zibenīgi. UEFA kopā ar Anglijas, Spānijas un Itālijas futbola organizācijām kopīgi piedraudēja izslēgt Superlīgas dalībniekus no jebkurām citām sacensībām nacionālajā, Eiropas vai pasaules līmenī. Savukārt spēlētāji brīdināti, ka viņiem varētu liegt spēlēt nacionālajā izlasē. Pret Superlīgas darbību ārpus ierastā rāmja iebilda arī Starptautiskā Futbola federācija (FIFA), taču ne īpaši asi.

Superlīgu kritizēja Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons uzteica savas valsts klubus par neiesaistīšanos.

Anglijā "Chelsea" un "Tottenham Hotspur" fanu organizācijas nosauca klubu vadības rīcību par nodevību, savukārt "Arsenal" atbalstītāji uzskata pievienošanos Superlīgai par kluba kā sporta institūcijas bojāeju. Kritiķu korim pievienojās arī vairākas bijušās Anglijas futbola slavenības, sludinot, ka godu un vēsturisko slavu iemaina pret naudu. 

Superlīgas kontekstā pirmdien tika vērtēts arī "Tottenham Hotspur" lēmums atlaist galveno treneri Žozē Morinju un viņa palīgus pēc amatā pavadītiem 17 mēnešiem. 

Taču no biznesa viedokļa Superlīgas plāns ir loģisks un seko Ziemeļamerikas modelim, kur līgu sastāvs ir pastāvīgi noteikts un darbojas pēc stabilas sistēmas. Neoficiāli avoti vēsta, ka Superlīgas radīšanu aktīvi virzīja Anglijas klubu īpašnieki no Ziemeļamerikas. 

Turklāt Superlīgas iniciatori var rēķināties ar precedentu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā. Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) noteikumus, kas paredz sodu sportistiem par dalību ISU neatzītās sacensībās, tiesa atzina par Eiropas Savienības (ES) konkurences likumu pārkāpumu.

Ne viss Superlīgas rīkotājiem gan ir izdevies – nevar nepamanīt, ka līgas dalībnieku vidū nav Francijas flagmaņa "Paris Saint Germain" un Vācijas klubu futbola līdera Minhenes "Bayern". Medijos Anglijā uzskata, ka Superlīga varētu būt zināms šantāžas rīks, lai panāktu no UEFA lielajiem klubiem labvēlīgākus nosacījumus. Būtiski, ka UEFA pirmdien plāno paziņot par jaunu Čempionu līgas formātu 36 komandām un daudz lielāku skaitu spēļu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Futbols
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt