Salīdzinot ar pirms diviem gadiem notikušā pirmsvēlēšanu un vēlēšanu procesa, šogad viss bija ļoti klusi un mierīgi. Šonedēļ medijos parādījās informācija, kas nebija glaimojoša vienam no kandidātiem Vadimam Ļašenko, bet maz ticams, ka tas daudz ietekmēs biedru izvēli vēlēšanās. Tika ziņots, ka Ļašenko nesenā pagātnē mēģinājis lobēt kluba RFS intereses. Viņš bija šī kluba vadībā līdz 2018. gada pirmsvēlēšanu laikam.
Kad februārī Latvijas Radio neformālā sarunā vaicāja iepriekšējo divu vēlēšanu prezidenta amata kandidātam Krišjānim Kļaviņam, vai viņš mēģinās arī trešo reizi, atbilde bija, ka nav vērts. Kļaviņš jau februārī sacīja, ka Ļašenko sev garantējis vismaz 100 futbola federācijas biedru atbalstu. Vēlāk izrādījās, ka Ļašenko tiešām savam kandidāta pieteikumam bija pievienojis 103 biedru parakstus.
Koronavīrusa pandēmija LFF kongresu lika pārcelt no aprīļa beigām uz jūlija sākumu, bet tas nav mazinājis Ļašenko favorīta pozīcijas. Ļašenko komandā ir Tukuma sporta skolas direktors Sergejs Kovaļovs, Jura Docenko futbola skolas "Alberts" valdes priekšsēdētājs Olafs Pulks, bijusī Futbola federācijas administrācijas vadītāja Viktorija Mihaļčuka, Vidzemes Futbola centra vadītājs Andis Rozītis, futbola kluba "Dinamo Rīga" vadītājs Jānis Apse, futbola kluba "Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs, futbola kluba "Super Nova" prezidents Jānis Engelis un bijušais virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis.
Olafs Pulks uzsvēra, ka svarīga ir ikdienas komunikācija ar Futbola federācijas biedriem, bet
Ļašenko apvienotā komanda būšot gatava darboties, lai kopīgi izrautu savu sporta veidu no "pagraba", kur tas Latvijā sporta spēļu konkurencē nokļuvis.
Interesanti, ka Ļašenko komandā ir Engelis un Kovaļovs, kuri darbojas pašreizējā LFF valdē. Abi pauda, ka līdz šim solītos labos darbus Latvijas futbola labā traucējis īstenot haoss federācijā un arī viedokļu nesakritība valdē.
Iekšlietu ministrs Ģirģens par sevi publiski atgādināja tikai aptuveni nedēļu pirms kongresa, publicējot patosa pilnu video, kur uzsvēra, ka vēlas mainīt Latvijas futbola vidi un procesus. Ģirģena vienīgā intervijā kā LFF prezidenta amata kandidātam notika pirmdien portāla „Delfi” studijā pie Jāņa Dombura, kur pretendents aicināja izvēlēties vienu no abu pretendentu vīzijām.
Ģirģens uzsvēra savu 10 gadu pieredzi futbolā, kuras laikā pārliecinājies, ka spēli balsta jauno futbolistu vecāki un treneru entuziasms bez pienācīga LFF atbalsta. Pēc Ģirģena teiktā,
LFF ir vajadzīgs prezidents ar vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un spēju sniegt nepieciešamo atbalstu, nevis nerealizējamu Minhauzena plānu virzītājs.
Interesanti, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") jau tad, kad Ģirģens pieteica savu kandidatūru LFF prezidenta matam, publiski par to pauda neizpratni, jo divus šāda ranga amatus apvienot ir gandrīz neiespējami.
Abiem prezidenta amata kandidātiem ir krasi pretēji viedokļi par Futbola federācijas prezidenta amatā iespējamo atalgojumu. Ģirģens ir gatavs strādāt par velti, bet Ļašenko par darbu vēlas saņemt atlīdzību. Jāizceļ, ka atalgojumu saņemt vēlējās arī iepriekšējais prezidents, Ļašenko bargi kritizētais Kaspars Gorkšs. Viņam gan savas prezidentūras laikā neizdevās panākt šādas statūtu izmaiņas.
Lai gan pirmsvēlēšanu peripetijas šoreiz izpalika, Futbola federācija parūpējās, lai nebūtu garlaicīgi.
Trīs dienas pirms kongresa, otrdien, tika parakstīts līgums ar jaunu sporta direktoru Juriju Andrejevu. Ar viņu līgums noslēgts līdz nākamā gada beigām. Tas, ka Andrejevu nolīgs šajā amatā, aizkulisēs bija skaidrs jau tad, kad janvāra otrajā pusē bijušais sporta direktors Dainis Kazakevičs tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri.
Ļašenko uzskata, ka šāds solis no federācijas puses nav korekts un atbalstāms, bet nepieciešamības gadījumā būšot iespēja Andrejevu atlaist. Atbrīvot Andrejevu no amata gan var nenākties tik viegli, jo LFF parasti paraksta darba ņēmējam ārkārtīgi izdevīgus līgumus, kas aizsargā pret to pirmstermiņa laušanu.
Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Viņu par federācijas prezidentu ievēlēja aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.
