Nacionālā vīriešu futbola izlase pēdējos gados Latvijas līdzjutējus iepriecinājusi ļoti reti, bet 2020. gadā kārtējo reizi nonāca uzmanības centrā ārpus laukuma notiekošo procesu dēļ – janvārī valstsvienība nu jau trešo reizi trīs gadu laikā nomainīja galveno treneri, amatā nonākot Dainim Kazakevičam. Viņš ilgstoši strādājis par LFF sporta direktoru, pēdējos gados amatu apvienojot ar U-21 izlases galvenā trenera pienākumiem.
Iepriekšējā trenera atlaišana un Kazakeviča izvēlēšanās kārtējo reizi izraisīja lielu līdzjutēju neizpratni, taču tāds bija LFF vadības lēmums. Kazakevičs uzreiz pēc stāšanās amatā stāstīja, ka viņa līdzšinējā pieredze trenera un funkcionāra amatā sniedz vairākas priekšrocības.
"Drīzāk tā ir mana priekšrocība, ka esmu strādājis pēdējos gados ar izlasi, jo šis darbs būtiski atšķiras no klubu trenera darba," teica Kazakevičs. "Tur ir pavisam cita pieeja un darbības mehānismi nekā klubu darbā. Viss ir ļoti koncentrēti 2–3 dienu laikā, ļoti liels darbs starp nometnēm ir komunikācijā ar spēlētājiem, klubu treneriem un vadītājiem."
Pirmās ugunskristības ar nacionālo izlasi Kazakevičam bija paredzētas martā, taču spēles tobrīd nācās atlikt pandēmijas dēļ. 2020. gadā Kazakevičam un izlasei bija viens liels mērķis, proti, uzvara UEFA Nāciju līgas turnīra D līgā. Lai cik slikts būtu bijis izlases sniegums pēdējos gados, uzvarēt grupā, kurā startē Fēru salas, Andora un Malta, bija pašsaprotams uzdevums. Tomēr izpildīt pat šo itin pieticīgo uzdevumu neizdevās – Latvija palika tikai trešā savā grupā un arī turpmāk spēlēs Eiropas futbola vājāko izlašu kompānijā.
Par izlases sniegumu un pieņemtajiem lēmumiem sastāva izvēlē daudz kritiku saņēma arī Kazakevičs, taču viens no Latvijas labākajiem futbola apskatniekiem Edmunds Novickis uzskata, ka pilnīgi visās neveiksmēs vainot galveno treneri nav pareizi.
"Viena uzvara un viens zaudējums, pa vidu četri neizšķirti, protams, ir ļoti vājš rezultāts spēlējot ar Eiropā snieguma ziņā nabadzīgākajām izlasēm," teica futbola apskatnieks. "Tajā pašā laikā es nenoveltu visu vainu uz Daini Kazakeviču. Lielākā daļa vainas jāuzņemas visai Latvijas futbola sistēmai."
Līdz ar Kazakeviča ierašanos pie nacionālās izlases stūres Latvijas sporta vārdnīcā parādījās jauns termins, proti, no matemātikas aizgūtais "vektors".
Šo terminu izlases galvenais treneris itin bieži lietoja, lai apzīmētu atsevišķu spēlētāju vai visas komandas snieguma attīstības līkni un skaidrotu pieņemtos lēmumus. Pāris mēnešu laikā vektora piesaukšana sporta notikumos folklorizējās, šo terminu ļoti plaši lietojot gan žurnālistiem, gan sporta līdzjutējiem, turklāt ne tikai futbolā, bet pats Kazakevičs kādā preses konferencēm šo procesu jau uztvēra ar humoru.
Kāds šobrīd ir Kazakeviča vadītās Latvijas izlases vektors, redzēsim martā, kad sāksies Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs. Iepriekšējā spēlē izbraukumā Latvijas izlase ar 5:0 sagrāva Andoru. Pārliecinoši apspēlēt Andoru, turklāt viņu laukumā, nav viegls uzdevums nevienai komandai. Līdzjutējiem tas deva kaut nelielu pozitīvu emociju lādiņu, taču krist eiforijā vienas spēles dēļ nav pamata.
Turklāt Pasaules kausa kvalifikācijā Latvijas izlasei pretī stāsies krietni vien nopietnāki konkurenti, salīdzinot ar 2020. gadā redzētajiem pretiniekiem.
