ĪSUMĀ:
- Daļa fanu spēles bez skatītājiem tribīnēs uzskata par bezjēdzīgām
- Bundeslīgu kritizē par elitārismu, jo citiem pieeja koronavīrusa testiem ir ierobežota
- Sezonas nepabeigšana draud ar simtiem miljonu eiro zudumu un klubu bankrotu
- Spēļu norisei ievieš stingrus sanitāros protokolus
- Katra federālā zeme Vācijā var reaģēt atšķirīgi uz infekcijas gadījumiem
- Futbolistiem liek noprast atšķirīga viedokļa nevēlamību
Pirmā un galvenā izmaiņa, protams, būs skatītāju neesamība tribīnes. Vācijā atmosfēra stadionos vienmēr bijusi lieliska, tāpēc spēles bez skatītājiem būs liels zaudējums visam turnīram. Pēdējo dienu laikā sarosījušies futbola fanu grupējumi jeb „ultras” visā Eiropā, kas paziņojuši, ka nevēlas, lai futbols atsāktos bez skatītājiem. Līdzīga nostāja ir arī Vācijas fanu grupējumiem. „Ultras nevēlas, lai spēles notiktu bez skatītājiem, jo viņi uzskata, ka futbols bez skatītājiem ir nekas. Viņuprāt, šāds futbols ir bezjēdzīgs. Tieši skatītāji futbolu padara par to, kas tas ir,” stāstīja žurnālists.
Arī pārējā Vācijas sabiedrība nav sajūsmināta par futbola atsākšanos valstī. Domājams, neviens neapšaubīs futbola nozīmi un popularitāti Vācijā, taču
dažādas aptaujas liecina, ka pat 60 procenti aptaujāto nevēlas, lai čempionātā atsāktu spēles šībrīža epidemioloģiskajos apstākļos.
"Šeit būtu svarīgi nodalīt visu sabiedrību un futbola līdzjutējus. Domāju, ka otri vēlas, lai sezona notiktu. Daļai sabiedrības ir viedoklis - kāpēc mums ļaut spēlēt bagātiem futbolistiem, kuri regulāri tiks testēti, ja pārējā sabiedrība nevar tikt pie testiem. Pazīstu vairākus cilvēkus, kuriem bija vīrusa simptomi, bet tikt pie testiem bija patiešām sarežģīti. Jūtams uzskats, ka futbolistiem ir vieni noteikumi, pārējiem citi,” paskaidroja Kreins. „Tomēr ir gana daudz cilvēku, kuri priecājas, ka futbols būs atpakaļ televīzijā.”
Sezonas sekmīga pabeigšana ir pirmā un galvenā prioritāte, jo Bundeslīga, tāpat kā citas Eiropas lielās līgas, noslēgusi apjomīgus televīzijas līgumus par spēļu pārraidīšanu Vācijā un citur pasaulē. Ja visas spēles netiek nospēlētas, televīzijas negrasās maksāt iepriekš sarunāto raidtiesību maksu, kas nozīmīgi ietekmē pašus klubus.
Nepabeidzot sezonu, neiegūtajos ienākumos būtu jānoraksta aptuveni 300 miljoni eiro.
"Bundeslīga ir tāds pats bizness kā jebkurš cits, tāpēc līgas vadītājs Kristians Zaiferts ir teicis: "Kāpēc mums nedot iespēju atsākt savu biznesu?” Ja sezonu nepabeigtu, Vācijā varētu bankrotēt pat trešdaļa Bundeslīgas klubu. Un to neviens negrib pieļaut," klubu sarežģīto situāciju iezīmēja Kreins. "Televīzijas nauda ir liels ienākumu avots visiem klubiem. Bundeslīgai šī ir izcila iespēja atrādīt savu produktu televīzijā visā pasaulē, jo visa uzmanība būs pievērsta lielākajai sporta līgai, kas atsākusi darbu. Plānots, ka Vācijā spēles translēs bezmaksas. Esmu pārliecināts, ka arī citur pasaulē interese būs liela. Šī ir neticama iespēja sevi parādīt, tāpēc visi turēs īkšķus, lai viss notiek pēc plāna. Ja kaut kas neizdosies un viss apstāsies, tad tas nedarīs godu pašai Vācijai…”
Lai sezona vispār varētu atsākties, Vācijas futbola federācija kopā ar Bundeslīgu izstrādāja apjomīgu drošības un higiēnas protokolu, kas paredz, kā maksimāli ierobežot nevajadzīgu kontaktu spēļu laikā. Viens no protokola stūrakmeņiem ir regulāra visu spēlētāju, treneru un iesaistītā personāla testēšana.
Stadionos, ieskaitot pašas komandas, TV translāciju brigādes un pārējo apkalpojošo personālu, būs ne vairāk kā 322 cilvēki.
"Komandas uz spēlēm ieradīsies atsevišķi, bet mājiniekiem jāierodas ar savām automašīnām. Tāpat nebūs pirmsspēles sasveicināšanās, foto uzņemšanas un, manuprāt, spēlētājiem pat aizliegts spļaut zālienā. Drošības protokols ir plašs dokuments uz aptuveni 50 lappusēm,” nopietno pieeju drošībai raksturoja Kreins. „Bundeslīgas vadība rēķinās, ka līdz sezonas beigām būs vajadzīgi aptuveni 25 tūkstoši vīrusa testu. Vācijas testēšanas kapacitāte to pieļauj, taču viens ir kapacitāte, bet otrs ir reāla testu pieejamība. Kā jau teicu, cilvēkiem tikt pie testiem joprojām ir problemātiski. Bundeslīgas vadība gan mēģina mierināt, ka nepieciešamības gadījumā testi tiks nodoti sabiedrībai.”
Čempionāta vadība atzina, ka tā rēķinās ar atsevišķiem inficētajiem, taču tas spēles neapturēs. Tomēr neviens nezina, kad un pēc cik inficētajiem varētu paziņot par līgas atkārtotu apturēšanu. Pēdējo pāris nedēļu laikā inficētie konstatēti Ķelnes komandā, bet pēc diviem atklātiem gadījumiem visa Drēzdenes „Dynamo” komanda aizsūtīta karantīnā. Kreins paskaidroja, ka Vācijā šim jautājumam ir dažāda pieeja.
„Vācija ir federāla valsts. Katrā federālajā zemē ir iespējas noteikt pašām savus ierobežojumus. Ķelnes gadījumā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes noteikumi atļāva inficētos norobežot no komandas un viņus ievietot pašizolācijā, bet pārējā komanda varēja turpināt darbu. Drēzdenē pēc diviem gadījumiem visa komanda tika aizsūtīta divu nedēļu karantīnā. Šie
lēmumi atkarīgi no katras federālās zemes un tas nopietni var ietekmēt turnīra gaitu,”
pastāstīja Vācijā strādājošais žurnālists.
Iepriekšējās nedēļās citu līgu spēlētāji ir teikuši, ka nevēlas atgriezties laukumā un spēlēt bez skatītājiem, vienlaikus riskējot ar savu veselību. Vācijas Bundeslīgas spēlētāju komentāri pirms sezonas atsākšanās bija maz un skopi. Kreins paskaidroja, ka
futbolistiem ir grūti izteikt savu viedokli.
„Ķelnes kluba pussargs Birgers Verstrate sniedza komentāru beļģu televīzijai uzreiz pēc tam, kad komandā tika konstatēta inficēšanās. Komanda nākamajā dienā izplatīja savu paziņojumu, būtībā piespiežot spēlētājam atsaukt sevis teikto un skaidrot, ka viņš nepareizi sapratis situāciju. Tas rāda, ka spēlētājiem ir problēmas izteikties un paust savu viedokli. Nevens Subotičs no Berlīnes "Union" sniedza interviju BBC, paužot satraukumu. 3.divīzijas futbolists no Magdeburgas izteicies, ka viņaprāt spēlētāji padarīti par marionetēm. Arī citiem futbolistiem esot sajūta, ka pret viņiem izturas kā pret cirka dzīvniekiem, kuriem jārāda savs sniegums, nevis kā pret cilvēkiem, kuriem ir satraukums par savu veselību.”
Situācija Vācijā neiepriecina arī starptautisko profesionālo futbolistu asociāciju jeb FIFPro. Organizācijas ģenerālsekretārs Jonass Baers-Hofmans intervijā „Deutsche Welle” pastāstīja, ka Vācija spēlētāju pārstāvības jautājumos atpaliek no citām valstīm. Viņš atzina, ka organizācijā vērsies liels skaits spēlētāju, kuri ir satraukti par savu veselību. Savukārt futbolisti savā ziņā nedrīkst nostāties pret „oficiālo” viedokli.
Vācijai uzmanību pievērsīs visi – līdzjutēji pēc pauzes ir noilgojušies pēc sporta pasākumiem, savukārt citu valstu un sporta līgu vadītāji vēros un vērtēs, kā vāciešiem sekmēsies ar Bundeslīgas atsākšanu. Likmes ir augstas – ne tikai nauda, bizness un futbola klubu izdzīvošana nākotnē, bet arī visas valsts prestižs un spēja pārvarēt krīzi sekmīgi. Pirmās spēles būs jau sestdien plkst. 16.30 pēc Latvijas laika. Kārtas centrālajā mačā Gelzenkirhenes „Schalke 04” cīnīsies ar Dortmundes „Borrusia”.
