Latvijas kausa izcīņā „province" bikli savu vārdu bija teikusi arī nedaudz agrāk - 1961.gadā to arī izcīnīja Brocēni, 1964.gadā Kuldīgas "Vulkāns", 1967.gadā Ventspils "Venta". Brocēni sāka veidoties tikai 1938.gadā pēc cementa un šifera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statusu tie 1950.gadā. Bet jau pēc 10 gadiem Brocēnu vārds izskanēja ne tikai cementa un šīfera sakarā. LPSR čempionātā Brocēnu sasniegumu izdevies atkārtot tikai dažiem – 1969.gadā par čempioniem kļuva Ventspils "Venta", 1978.gadā Daugavpils "Ķīmiķis", 1988 un 1989.gadā Jelgavas RAF, 1990. gadā - Valmieras "Gaujai".
Tomēr Brocēnu fenomens vēsturē paliek kā pirmais un unikālākais. Gan ar „dubli" futbolā (čempioni + kauss), gan arī ar to, ka „Starts" 1965.gadā kļuva par Latvijas čempionu hokejā, tad vēl 2.vieta 1966. Un trešā 1964., 1967. 1968.gadā. Turklāt vai puse komandas vasarā spēlēja futbolu, ziemā – hokeju. Īpašs piemērs bija komandas līderis abās spēlēs – Vladimirs Šalajevs. 1968.gada "Starta" panākumu sekmēja arī tas, ka komandai bija pievienojušies vairāki "Vulkāna" spēlētāji, to noteikti pastiprinot. Šo panākumu dēļ jau sešdesmitajos gados Brocēnos nopietni apsvēra iedeju par apjumtā hokeja laukuma būvi, kas tomēr nerealizējās.
Brocēni Latvijas futbolam devuši tādu spilgtu spēlētāju kā Mihails Smorodins, kas vairākus gadus bija Latvijas čempionāta bombardieris un rezultatīvi spēlēja arī "Daugavas" sastāvā.
Kad Brocēnu stadionā notika futbols, pilsēta bija tukša, jo visi bija tur. Līdzīgi tas bija Kuldīgā, vēlāk arī Valmierā.
Vēl agrāk lieliski provinces futbola centri bija Staicele, Aloja, Strenči. Tuvāko kaimiņu cīņas futbola laukumā situ pušu visu pārējo. Vietējās futbola spēles bija vairāk kā zaļumballe, drīzāk kā dziesmu svētki. Brāļi Krūmiņi, brāļi Strenči bijuši vietējie elki.
Pirmajos pēckara gados futbols bija kā dzestrs svaiga gaisa malks. Biļešu vēl nebija. Naudu vāca, apstaigājot tribīnes ar "cepuri" - un katrs uzskatīja par godu iemest rubli futbolistam.
