Blaters amatu pametīs nākamgad februārī, kad paredzētas FIFA prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Lai gan Blateram apsūdzības korupcijā nav izvirzītas ne ASV, ne Šveicē, piesardzības dēļ viņš kopš maija beigās Cīrihē notikušās vairāku FIFA amatpersonu aizturēšanas nav šķērsojis Šveices robežu. Viņš neaizbrauca ne uz U-20 Pasaules kausa izcīņas noslēgumu Jaunzēlandē, kā arī neapmeklēja sieviešu Pasaules kausa finālturnīru Kanādā.
Blaters nesen apstiprināja, ka nevēlas riskēt ar došanos ceļā, nezinot, vai arī pret viņu nevērsīsies likumsargi. Savukārt došanās uz Krieviju, kur Blateram paredzēta tikšanās ar valsts prezidentu Vladimiru Putinu, FIFA prezidentam nedraud ar iespējamu aizturēšanu un izdošanu ASV.
Sagaidāms, ka Blaters un Putins pirms izlozes ceremonijas uzrunās uz to ieradušos valstsvienību trenerus un amatpersonas. Blaters ārpus Šveices nav bijis kopš maija vidus, kad privātā lidmašīnā devās uz Izraēlu.
Blaters atzina, ka FIFA pašreizējās problēmas veicināja 2010.gadā notikušais balsojums, kas 2018. un 2022.gada Pasaules kausa izcīņas rīkošanas tiesības atvēlēja attiecīgi Krievijai un Katarai. Lai gan lielākās aizdomas ir par balsojumu Kataras atbalstam, Šveicē izmeklē arī apstākļus, kas ietekmēja Krievijas iegūtās rīkotāju tiesības.
Pērn FIFA atzina, ka nav pietiekami pierādījumu, kas liecinātu par 2018. vai 2022.gada sacensību rīkotāju vainu. Taču par Krieviju bija piebilde, ka nav iespējams piekļūt sarakstē izmantotajiem "Google" e-pasta kontiem un jau likvidētajiem datoriem. Krievijas kandidatūras uzvaru apēno ne tikai neskaidrības par balsojumu ietekmējušiem apstākļiem, bet arī rasisms futbola stadionos un militāra iejaukšanās konfliktā Ukrainā.
