Ziņojumā Šveices kantona prokuratūrai FIFA vēstīja, ka muzeja darbības dēļ ir saņemti rēķini par 500 miljoniem Šveices franku (462 miljoniem eiro), tā vietā, lai attiecīgos līdzekļus novirzītu futbola attīstībai pasaulē. Futbola muzeju 2016.gada februārī atklāja pašreizējais FIFA prezidents Džanni Infantīno neilgi pēc ievēlēšanas amatā, kurā viņš aizstāja no futbola atstādināto Blateru.
Bijušā FIFA prezidenta Blatera jurists Lorencs Erni aģentūrai AFP noliedza sava klienta vainu, bet apsūdzību nosauca par nepamatotu. FIFA prezidenta amatu Blaters pameta 2015.gadā pēc nonākšanas korupcijas lietas epicentrā.
Savukārt FIFA ģenerālsekretāra vietnieks Elesdeirs Bells uzsvēra, ka nebija citu iespēju, kā ziņot Cīrihes kantona prokuratūrai, jo starptautiskajai futbola organizācijai ir saistoši iepriekšējās vadības slēgtie līgumi.
FIFA tai nepiederošā ēkā Cīrihes centrā Futbola muzejam rekonstruēja trīs stāvus 3000 kvadrātmetru platībā un iztērēja 140 miljonus Šveices franku (131 miljonu eiro). Jau pirmajā darbības gadā muzejs cieta 50 miljonu dolāru zaudējumus un vidēji mēnesī piesaistīja 11 000 apmeklētāju, sasniedzot tikai pusi plānotās auditorijas.
Pašreizējā FIFA vadība saskata, ka muzeja telpu īrei slēgts ilgtermiņa līgums uz neizdevīgiem noteikumiem. FIFA vārdā īres līgumu līdz 2045.gadam ar ēkas īpašnieku Šveices apdrošināšanas uzņēmumu "Swiss Life" slēdza Blaters. Par muzeja telpām FIFA jāmaksā 360 miljoni dolāru, pārsniedzot tirgus likmes.
Visus darbības gadus muzejs darbojies ar zaudējumiem. FIFA dati liecina, ka 2019.gadā muzeja ieņēmumi bija teju 3,5 miljoni dolāru, bet izdevumi sasniedza 6,3 miljonus dolāru. Savukārt 2018.gadā ienākumi bija trīsreiz mazāki par izdevumiem - nepilni četri miljoni dolāru pret 12 miljoniem dolāru.
84 gadus vecais Blaters patlaban izcieš sešu gadu diskvalifikāciju, kuras laikā viņam ir liegta jebkāda saistība ar futbolu.
