Rīgas "Skonto" 1993.gadā dibināja Guntis Indriksons, un pagaidām tas ir tituliem visbagātākais futbola veidojums Latvijas vēsturē. Pašmāju trofejas - piecpadsmitkārtējs Latvijas čempions, kā arī astoņkārtējs Latvijas kausa ieguvējs. Savulaik "Skonto" futbolisti trenera Aleksandra Starkova vadībā cienīgi spēlēja Eirokausos, krietni pabiedējot tādus Eiropas un pasaules grandus kā "Barcelona", Milānas "Inter" un Londonas "Chelsea".
"Skonto" bija zināms kā izlases bāzes klubs, kas daļēji izskaidro Latvijas dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā 2004.gadā. Pieejamā informācija liecina, ka "Skonto" līdz 2010.gada septembrim piederēja Indriksonam, kad kluba kontrolpaketi iegādājās uzņēmējs - čečens Bislans Abdulmuslimovs.
Nākamā gada martā kluba kontrolpakete nonāca Kiprā reģistrētās kompānijas "Tremova Ltd." Īpašumā - tās pārstāvis Latvijā bija Igors Zaicevs, kurš vēlāk apvienoja pienākumus arī kā "Skonto" kluba prezidents. Savukārt kopš 2012.gada sākuma "Skonto" kluba prezidenta amatā darbojās bijušais Latvijas izlases futbolists Vladimirs Koļesņičenko, kad amatā nomainīja Indriksonu, jo saskaņā ar jaunajiem Latvijas Futbola federācijas (LFF) statūtiem Indriksons kā LFF prezidents vairs nedrīkstēja vienlaikus pildīt arī "Skonto" kluba prezidenta pienākumus.
Vēlāk "Skonto" prezidenta amatā tika iecelts bēdīgi slavenais Kārlis Villerušs - jurists, kurš centās glābt situāciju, taču nesekmīgi. Villerušu atbrīvoja no amata, turklāt klubam, vismaz oficiāli, nebija naudas, bet lielākie cietēji bija "Skonto" futbolisti, kuri strādāja par brīvu.
"Skonto" direktors Askolds Uldriķis savulaik stāstīja, ka daļēji parādi tiek dzēsti, taču daudzi spēlētāji, un ne tikai neslēpjot, stāstīja, ka saņem nevis naudu, bet tukšus solījumus un ka darba devējs atklāti melo. Futbolisti bija kļuvuši par situācijas ķīlniekiem. Laužot līgumu, uz algu varēja necerēt, bet pagarinot to, nemaksāšana var atkārtoties.
Vidēji vienam "Skonto" spēlētājam bija jāsaņem ap tūkstoš eiro mēnesī. Tāpēc, piemēram, par 2014.gada sezonu vien "Skonto" parāds varētu būt mērojams ap 60 tūkstošiem eiro.
Taču kopējais parāds bija vēl lielāks - ap 700 tūkstošiem eiro. "Skonto" vadība solīja gaismu tuneļa galā, un visi gaidīja. Attiecībā pret Latvijas Futbola federāciju un virslīgu "Skonto" bija gandrīz nevainīgi - pēdējā brīdī nomaksāti nelielie parādi.
Pie apvāršņa it kā bija parādījušies ieinteresēti cilvēki, kuri klubā vēlējās ieguldīt savus līdzekļus. Taču uzvārdi netika nosaukti. Mēļo, ka potenciālie investori bija gatavi iegādāties "Skonto" - Eiropā zināmo zīmolu, taču savu tiesu vēlas Indriksons. Zinātāji lēš, ka arī mūsdienās pār "Skonto" likteni valda Guntis Indriksons, lai gan pats LFF prezidents to kategoriski noliedz.
Diemžēl Rīgas "Skonto", agrāko dienu Latvijas futbola flagmanis un lepnums, ieguvis nelāgu slavu. Nodokļu parādi, darbiniekiem neizmaksātas algas, kontrakti un līgumi, kas, iespējams, ir afēras.
Pagājušajā gada sākumā ''Skonto'' vienība nenomaksātu parādu dēļ netika pielaista dalībai virslīgā, bet pēc sezonas komandu oficiāli pameta arī galvenais treneris Tamazs Pertija, kura vadībā futbolisti demonstrēja patiesi baudāmu futbolu. Šogad "Skonto" spēlēja pirmajā līgā.
Pēc oficiāliem datiem, kompānijas vienīgais valdes loceklis šobrīd ir Vladimirs Koļesņičenko, kurš atšķirībā no Indriksona intervijas un komentārus praktiski nesniedz. Latvijas Radio sazvanīts, viņš nodemonstrēja labi zināmu paņēmienu, kā no sarunas izvairīties.
"Skonto" maksātnespējas pieteikumu iesniedza Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pirmssvētku dienā - 17.novembrī.
