ASV varētu notikt 60 spēļu, tostarp visi izslēgšanas mači no ceturtdaļfināla, bet Kanādai un Meksikai atvēlētu pa 10 spēlēm. ASV Futbola federācijas vadītājs Sunils Gulati noliedza, ka kopīgās kandidatūras izredzes varētu pasliktināt ASV prezidenta Donalda Trampa politika.
"Šajā projektā mums ir pilns ASV valdības atbalsts," teica Gulati. "ASV prezidents ir ļoti atbalstošs."
Tramps pirmsvēlēšanu kampaņā solīja uzcelt žogu uz robežas ar Meksiku, lai novērstu nelegālo imigrantu pieplūdumu.
Sagaidāms, ka ASV, Meksika un Kanāda cīņā par Pasaules kausa rīkošanas tiesību iegūšanu būs favorītu lomā. FIFA pērn pavēstīja, ka uz finālturnīru 2026.gadā nevarēs pretendēt Eiropas un Āzijas valstis, jo nākamie divi finālturnīri 2018.gadā un 2022.gadā notiks attiecīgi Krievijā un Katarā. Tādēļ jau iepriekš neoficiāli tika gaidīts kopīgs Ziemeļamerikas valstu pieteikums 2026.gada finālturnīra rīkošanai.
Teorētiski konkurenti Ziemeļamerikai varētu būt Āfrikā, Dienvidamerikā un Okeānijā. Tomēr triumvirāta pieteikumam par labu būs arī jau uzceltie daudzie modernie stadioni, kam pēc finālturnīra beigām nedraud pamestība.
Lai gan futbols nav populārākais sporta veids ASV, katru spēli Galvenajā futbola līgā (MLS) pērn apmeklēja vidēji 21 692 skatītāji. ASV pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīru rīkoja 1994.gadā, piesaistot stadionos 52 spēlēs 24 komandu turnīrā 3,5 miljonus skatītāju. Vidējais apmeklējums bija 68 991 skatītājs spēlē.
Meksikā Pasaules kausa ieguvēji ir noteikti divreiz - 1970. un 1986.gadā. Vīriešiem Pasaules kausa finālturnīru nekad nav rīkojusi Kanāda, kas tikai vienreiz ir tikusi dalībkomandu vidū.
