Ārkārtas situācijas dēļ Latvijā iestrēgušais Beninas futbolists: Šobrīd apgūstu dzīves skolu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vai sniegs, vai lietus, vai saule spīd, tomēr Jūrmalā, Kauguru pludmalē, ik dienu skriet dodas kāds jaunietis, kurš piesaistījis ne viena vien jūrmalnieka uzmanību. Lai gan pie sportiskiem ārzemniekiem jūrmalnieki jau pieraduši – kā nekā Jūrmalas “Spartaks” komandā taču spēlē leģionāri, tomēr ne jau ārkārtas situācijas laikā.

Izrādās, eksotiskais sportists Jūrmalā iemaldījies no Āfrikas, salīdzinoši mazas valsts Beninas, un viņš pieder pie futbola pasaules, taču ne “Spartaka” sistēmā. Viņš ir Pasifiks Hektors Gbaguidi, kurš iepriekšējā sezonā rādīja visai atzīstamu sniegumu pavisam citā Latvijas pusē – “Valmiera Glass/ViA” komandā. “Esmu visai sarežģītās attiecībās ar klubu, tagad mēģinu atgūt sportisko formu pats saviem spēkiem. Kāpēc Jūrmalā? Man teica, ka te ir labs gaiss un rehabilitācijas iespējas,” lsm.lv  atklāja Pasifiks.

Futbolists ir gana kautrīgs, pats atzīst, ka ar medijiem tā īsti nekad nav runājis. “Mans darbs vienmēr ir bijis futbols. Treniņš, mājas, spēle, mājas. Saproti, es eju, un nekur citur neskatos,” atklāj pēc dabas diezgan noslēgtais jaunietis. Tāpēc arī par domstarpībām ar klubu īpaši stāstīt negrib, taču atzīst – viņa dzīve pārvērtusies pērn augusta beigās. Tad treniņā guvis nopietnu kreisās kājas traumu, 17. septembrī veikta operācija. Un pēc tam daudzi mēneši bez futbola.

“Pirms dažām dienām nopirku bumbu. Laikam laimīgāka cilvēka par mani tajā brīdī nebija,”

atklāja spēlētājs, stāstot, ka par spīti jau izsludinātajai ārkārtas situācijai un ieteikumiem neiet lielveikalos, un iegādāties tikai nepieciešamās lietas, viņš bijis lielveikalā, bet iegādājies tiešām tikai nepieciešamo lietu – bumbu. Tad to arī uzreiz licis lietā, jau bodē...

Tieši ārkārtas situācijas dēļ viņš arī “iesprūdis” Latvijā. Pats atzīst, ka mūsu valsts nemaz nav tā sliktākā, kur dzīvot šajos grūtajos laikos. “Tā ir dramatiska situācija visā pasaulē. Latvijā vēl esam laimīgi, ka varam iet ārā, staigāt pa lauku. Mana ģimene dzīvo Francijā – viņiem viss ir slēgts! Iedomājies – veikali, restorāni – viss slēgts!

Bet es vēl esmu laimīgs, es varu ārā skriet.

Šī priekšrocība ir ļoti jānovērtē un jāizmanto, cik vien tas ir iespējams! Uz zāli gan vairs neeju – tā ir vieta, kur ļoti viegli būtu saķert koronavīrusu,” pārdomās dalās futbolists.

Par ārkārtas situāciju viņš saņēmis telefonā īsziņu, taču īsti nav sapratis, kas tur rakstīts. Bet Jūrmalā dzīvojot ļoti lādzīgi cilvēki, svešiniekam iztulkojuši, izstāstījuši visu par piesardzības normām, par divu metru distanci vienam no otra. “Cilvēki šeit ir ļoti labi, izpalīdzīgi. Cik man ir bijusi saskarsme veikalos vai kādās iestādēs, vienmēr mēģina, cik var, palīdzēt,” klāsta Pasifiks. Esot bijis, ka daži viņam pamāj uz ielas un novēl izturību, saprotot, ka viņš ir tālu no mājām, no savējiem. Puisis uz to pasmaida un tīrā latviešu valodā pasaka: "Paldies". Dažus vārdus viņš ir iemācījies latviski ļoti labi, un tas vietējiem patīk.

Tagad viņš apgūstot dzīves skolu, mācoties īsto dzīvi. Mācās pats gatavot, kas iepriekš nav bijis nepieciešams, iemācījies sadzīvot ar dārzeņiem un pat biezpienu, iemācījies, kā var iztikt ar minimāliem līdzekļiem – šobrīd viņš ir atkarīgs no ģimenes atbalsta. “Laikam jau tā ir, vispirms mēs visi esam cilvēki,” teic sportists, un to sakot, tieši iet garām kādai sievietei ar bērnu, kura roku pastiepusi vaicā pēc naudas maizītei. Futbolists, ne mirkli nevilcinādamies, ieslidina roku kabatā un pasniedz naudiņu.

“Ir ļoti grūti bez futbola. Visā Eiropā futbola dzīve ir apstājusies. Ko mēs varam darīt? Saglabāt pozitīvas domas un cerēt uz to labāko!”

pozitīvismu saglabā Pasifiks, sakot, ka viņam šī ir iespēja iemācīties jaunas lietas, atgūt fizisko formu un norūdīties emocionāli. Viņš cer, ka pēc mēneša situācija uzlabosies, un gaida to brīdi, kad varēs kopā ar vienu no virslīgas komandām patrenēties.

“Šobrīd nedomāju par naudu, man dzīvē ir svarīgs futbols. Es gribu atsākt spēlēt. Pēc traumas tas ir grūti, bet es esmu cīnītājs, saproti?” teic Pasifiks un uzsmaida, apžilbinot ar sniegbalto smaidu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti