"Ghetto Games" organizētais turnīrs pulcēja dalībniekus no vairāk kā 30 valstīm, bet pirmo pasaules čempiona titulu ielu futbola vēsturē izcīnīja Nīderlandes komanda.
"Esmu bez vārdiem par šeit redzēto. Fenomenāli, kas šeit notiek. Ielu futbols ir par patiesumu, reizē skarbu patiesumu. Cilvēki dara apbrīnojamas lietas, lai uzvarētu," ar saviem iespaidiem dalās brazīļu ielu futbolists Vinnijs no komandas "Pulinho Street".
Betona sienas un metāla žogi radīja unikālo sacensību garu, atgādinot par to, ka futbols sākās uz visvienkāršākajām ielām un laukumiem.
"Protams, līmenis ir šeit augstāks. Pats arī esmu spēlējis "Ghetto", bet, skatoties, kā šeit vīri cīnās un spēlē, ir pilnībā neticami [to visu pieredzēt], kā tā vispār cilvēki var spēlēt. Tāds šoks ir nedaudz iestājies. Te ir lielāka iespēja būt kreatīvam nekā lielajā futbolā. Šeit ir mazāks laukums un ir iespēja pierādīt sevi labāk," redzēto komentē RFS akadēmijas audzēknis Olivers.
Labākie no labākajiem – Rīgā ieradās spēlētāji no Austrālijas, Brazīlijas, ASV. Starp viņiem arī ielu futbola zvaigznes ar daudziem miljoniem sekotāju sociālajos medijos un lielo futbola zvaigžņu apbrīnu. Viens no viņiem ir anglis Džeks Dauners.
"Manuprāt, šī ir izcila vieta, kur rīkot Pasaules kausu, un viena no iespaidīgākajām, kurā esmu bijis. Šeit apkārt notiekošais man ļauj atcerēties bērnību Anglijā, kad spēlēju "FIFA Street" videospēli – šī ir tās reālā versija. Šobrīd izdzīvoju savu bērnības sapni. Apkārt redzu daudz jauno futbolistu, kuri, cerams, arī iedvesmosies," priecīgs par turnīru Rīgā ir komandas "Kings 5S" ielu futbolists.
Par ielu futbola pirmsākumiem – vismaz tādā veidolā, kā to pazīstam šobrīd –, var uzskatīt 90. gadu sākumu. Toreiz kādā mazā Amsterdamas rajonā Edvards van Gils ar domubiedriem piešķīla dzirksteli futbolam, ko spēlē ielās, iedvesmu smeļoties no amerikāņu 3x3 basketbola. Par ielu futbola krusttēvu dēvētais van Gils ir šī sporta veida leģenda, kurš vienmēr centies to attīstīt un pilnveidot.
"Gribam ar ielu futbolu nokļūt olimpisko spēļu programmā, bet tad seko jautājums – vai patiešām to vēlamies? No vienas puses – jā, jo šie spēlētāji ir pelnījuši iegūt platformu un ar to pelnīt, bet... kad sportā ienāk pārāk daudz naudas, tad tas kļūs par "bagāto cilvēku" nodarbi. Tāpēc nezinu, vai vēlamies būt daļa no olimpiskās kustības ar visām no tā izrietošajām blaknēm," stāsta van Gils.
"Tā ir tāda mazliet arī underground kultūra. Varbūt, ka nevajag visur sarkanos vai šajā gadījumā zaļos paklājus un visu izgaismot. Tas vēl jo vairāk parāda to, cik šie cilvēki mīl šo spēli, ko sauc par futbolu. Šis formāts arī ir ļoti interesants, jo tas ir trīs pret trīs, spēle dinamiskāka, bet ļoti tehniska," stāsta grupas "Prāta vētras" ģitārists un futbola entuziasts Jānis Jubalts.
Kamēr piecu apļu spēles vēl ir nākotnes diskusiju temats – tikmēr jau tagad redzam to cik tehnisks un reizē arī pieejams ir 3x3 futbols. Tostarp arī spēlētājiem, kuri tuvojas savam piektajam gadu desmitam, kā, piemēram, 48 gadus vecajam japānim Hatanakalim.
"Mīlestība pret futbolu ļauj šeit atrasties un joprojām sacensties ar pasaulē labākajiem spēlētājiem. Ar savu darbu cenšos iedvesmot jaunos censoņus Japānā. Parādīt viņiem, cik daudzveidīga ir pasaule un ka tajā ir tik brīnišķīga lieta kā ielu futbols. To var saukt gan par urbāno sportu, gan arī mākslu," ar savu pieredzi dalās "Street Japan" komandas spēlētājs.
"Šī vide ir tā īstā "Ghetto" futbola vide – ar dvēseli. Tas skarbums, aukstums… labi, iekšā varbūt to tā nejūt, bet vējš un viss pārējais. Tāda [noskaņa] ielu futbolam piederas," komentē "Ghetto Games" tehniskais direktors Uldis Reiters.
Lai noskaidrotu pirmos čempionus, spēlē starp Nīderlandi un Beļģiju nepietika ar pamatlaikā esošajām astoņām minūtēm. Tāpēc bija nepieciešams papildlaiks, kur spēlē viens pret vienu. Spraigā garā vēsturisko pirmo titulu izcīnīja Nīderlandes futbolisti.
"Ar ielu futbolu nodarbojamies no agra vecuma – cik vien sevi atceramies. Tagad esam pirmie oficiālie pasaules čempioni. Prātam neaptverami.
Šajās dienas redzēju tik daudz lielisku futbolistu. Tostarp no valstīm, par kurām pat nezināju, ka tur nodarbojas ar ielu futbolu. Tāpēc šis Pasaules kauss ir ļoti svarīgs mūsu sporta veida attīstībai. Tagad daudzi redzēs – ar šo nodarbojas daudzviet pasaulē un labā līmenī. Šeit ir viss – meistarība, vārtu guvumi, emocijas, cieņpilna attieksme," pārliecināts ir "Streetkings" komandas dalībnieks un pirmais pasaules čempions ielu futbolā Zohairs Arbibs.
"Brīnišķīgākais moments šajā visā ir, ka pirmo reizi vēsturē visas puses no visām pasaules malām piekrita, ka šie ir tie [spēles] noteikumi, šie ir tie cilvēki, kuriem mēs uzticam organizēt, un tie ir turnīri, uz kuriem mēs brauksim. Tas ir visbrīnišķīgākais, jo parasti kāds uztaisa [turnīru], tad divi citi nepiekrīt [piedalīties], kāds vēl uztaisa, tad vēl citi nepiekrīt, bet šeit visi piekrita, un šī maģija notiek. Es ļoti ceru, ka mēs tā turpināsim 100 gadus," priecīgs par paveikto ir "Ghetto Football" vadītājs Antons Semeņaks.
"Ghetto Games" ir viens no pīlāriem, kāpēc vispār radās priekšnoteikumi, lai notiktu Pasaules kauss ielu futbolā. Ideja par šāda turnīra nepieciešamību, kas apvieno pasaules labākos 3x3 futbolistus, Latviju padara par šī sporta veida lielvalsti. Līdzīgi kā 1932. gadā, kad Latvija bija tikai viena no astoņām valstīm, kas dibināja Starptautisko Basketbola savienību jeb FIBA.
"Prieks būt mirklī, kad tiek uzrakstīta jauna [sporta veida] vēsture. Tās ir iniciatīvas, kuras ir inspirējušās lielā mērā tieši no "Ghetto Games". Tas ir patīkami, ka nostrādā šis tauriņa efekts, jo, kad mēs sākām "Ghetto Games" projektu, tad mans sapnis bija, lai tas kaut kā palīdzētu visai pasaulei. Jauniešiem, cilvēkiem nelabvēlīgās apkaimēs. Tā kā spēlē Kolumbijā, kā spēlē Amerikas geto. Tas lēnām notiek," par "Ghetto Games" kustības attīstību stāsta tās vadītājs Raimonds Elbakjans.
