Sadaļas Sadaļas

Personas datu aizsardzība vai kolektīva drošība? Latvijas florbolā upurē konfidencialitāti

Florbola virslīga vīriešiem ir viens no pēdējiem Latvijas komandu sporta spēļu čempionātiem, kas atsākās pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās pauzes. Ar florbolu Latvijas virslīgā nodarbojas tikai amatieri atšķirībā no pusprofesionālas virslīgas basketbolā vai hokejā. Pirms čempionāta atsākšanas Latvijas Florbola savienība (LFS) uzdeva katrā virslīgas klubā veikt Covid-19 analīzes, nevis apmaksāja centralizētu visu vienību testēšanu. Teorētiski tas ļauj negodīgiem komandu pārstāvjiem iesniegt apliecinājumu par negatīviem testiem, kas nav veikti, tomēr izrādījās, ka LFS iegūst datus arī citā veidā.

Latvijas vīru čempionāts florbolā tika pārtraukts novembrī, bet tā izspēle atsākās tikai marta beigās. Visu 12 virslīgas vienību pārstāvjiem pirms čempionāta atsākšanas bija jāiesniedz LFS apliecinājums, ka ir veikti Covid-19 testi visiem spēlētājiem un neviens nav saņēmis pozitīvu atbildi. 

Latvijas Florbola savienības risinājums datu uzraudzībā raisa jautājumusMārtiņš Kļavenieks

Neviļus par sava veida cauruma atklājēju sistēmā kļuva Stalbes „Pārgaujas” treneris Ingus Laiviņš. Daļa spēlētāju testēšanu veica kolektīvi, rezultātus saņemot Laiviņam, bet citi to darīja individuāli un par rezultātu ziņoja trenerim. Kolektīvajā testēšanā tomēr bija viens pozitīvs rezultāts, kuru Laiviņš cilvēcīgi nepamanīja un nosūtīja savienībai apliecinājumu, ka visi komandā ir veseli. Pēc stundas jau sekojis LFS zvans, ka iesniegti nepatiesi dati.

Nav gan skaidrs, kurā brīdī notikusi datu noplūde, proti, kā par testēšanas rezultātiem uzzināja savienība, ja tie glabājās tikai pie Laiviņa.

LFS trenerim pieprasīja iesūtīt arī katra spēlētāja testa rezultātu, kas Laiviņu darīja bažīgu par sensitīvu datu neizpaušanas noteikumu pārkāpumu. Laiviņš neuzmanības kļūdu atzīst, taču uzskata, ka florbola savienībai būtu jāveic centralizēta testēšana, lai izvairītos gan no datu noplūdes, tos vairākkārt pārsūtot, gan iespējamām apzinātām krāpšanas epizodēm, kad testi varbūt nemaz nav veikti, bet iesniedz apliecinājumus, ka visi ir veseli.

Bažās par iespējamu krāpšanu LFS prasīja sūtīt testu rezultātus, lai gan uz tiem rakstīts, ka tos nedrīkst izpaust trešajai personai. "Ja kāds spēlētājs nav apmierināts ar to, ka esmu aizsūtījis [testu rezultātus LFS], mani var saukt pie atbildības, un pie tādas atbildības negribēju nonākt," paskaidroja Laiviņš.

LFS prezidents Ilvis Pētersons Latvijas Radio atzina, ka savienība tagad pieprasot arī testu kopijas.

Tas tiekot darīt kolektīvās drošības labā, kas šoreiz arī juridiski stāvot pāri individuālajām interesēm pasargāt datus.

"Pieprasām testēšanas kopijas, lai varam pārliecināties, četrām acīm pārskatīt, vai tiešām viss ir kārtībā un sacensības notiek drošā vidē," teica Pētersons. "Tāda ir šodienas realitāte. Mums kā savienībai ir jādara viss, lai kāds, kaut ko nepamanot, neapdraudētu citus. Citi cilvēki grib spēlēt un arī iet uz darbu. Neesam nekādus iebildumus no citiem saņēmuši."

Ieraksta tapšanas laikā Latvijas Radio zvanīja uz Datu Valsts inspekcijas konsultatīvo tālruni, uzdodoties par florbolistu. Arī konsultants klausules otrā galā sacīja, ka kolektīvās drošības vārdā savienība var šādi rīkoties. LFS ir jābūt sagatavotam tiesiskam pamatojumam, kādēļ tiek veikta datu apstrāde, paskaidroja inspekcijā.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsvēra, ka IZM epidemioloģiskajai drošībai regulē tikai to, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, tai skaitā paredzot sporta veida federācijai pienākumu noteikt specifiskas epidemioloģiskās drošības prasības atbilstoši sporta veidam un pienākumu kontrolēt noteikumu ievērošanu.

"Atbildība ir primāri federācijai, tad organizatoram, protams, arī klubs un sportists vai darbinieks atbild," pauda Severs.

Interesanti, ka Latvijas-Igaunijas basketbola līgā pašmāju klubiem situācija ir līdzīga kā florbolā. Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks pastāstīja, ka Latvijas Basketbola savienība sākotnēji plānoja plaši testēt visus klubu spēlētājus, bet tas izrādījies nerentabli un neefektīvi. Turklāt noteikumi Latvijā un starptautiskajās sacensībās izrādījās atšķirīgi. Latvijā inficētas personas gadījumā visiem spēlētājiem un kontaktpersonām jādodas pašizolācijā, turpretim starptautiskā līmenī, piemēram, Čempionu līgā pēc inficētās personas izolēšanas citi drīkst turpināt sezonu. 

Latvijas florbola čempionāts ir līga, kurā spēlē tikai amatieri, līdzīgi kā vietējos volejbola vai handbola klubos. Viena problēma, obligāti prasot veikt visu spēlētāju testēšanu, komandām ir naudas trūkums, jo klubu budžeti ir mazi. Savukārt komandām un spēlētājiem jebkurā gadījumā saistoši ir čempionāta rīkotāju – Latvijas Florbola savienības – noteikumi, kas attiecas arī uz testēšanas rezultātu iesniegšanu savienībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Florbols
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt