Par florbola dzimteni tiek uzskatīta Zviedrija, bet aizvien lielāku popularitāti tas iegūst arī Latvijā, tāpēc arī speciālajā olimpiādē, kur piedalās internātskolu audzēkņi ar mentālās attīstības traucējumiem, pirms gadiem pieciem grīdas hokejs nomainīts ar florbolu.
“Tas ir kļuvis par mūsu speciālās olimpiādes olimpisko sporta veidu, un otrs – šajā sporta veidā nav vienkārši jāskrien, bet mazliet arī jāpadomā. Tas ir tas, kas dod šiem bērniem arī mazliet vairāk attīstību un socializēšanos vispārējā sabiedrībā,” pastāstīja Latvijas Speciālās olimpiādes nacionālais direktors Aigars Lasis.
Sporta skolotāji stāsta, ka atrast spēlētājus nemaz nav tik viegli, jo datori ņem virsroku arī internātskolās. Turklāt nepieciešams sevī atrast gribasspēku spēlēt pēc noteikumiem, bet tie, kuri jau iesaistījušies komandā, to nepamet, kamēr vien turpina mācības.
Savukārt Dzirciema internātpamatskolas sporta skolotājs pauda, ka tas ir stimuls tikt uz sacensībā ārzemēs, jo reizi četros gados, gluži tāpat kā īstajā olimpiādē, arī speciālās olimpiādes dalībnieki tiekas lielajās sacensībās.
“Varēja būt labāk. Mazāk varējām ielaist vārtus, bet tas jau bija normāli,” atklāja Pelču internātskolas audzēknis Matīss. Viņš pastāstīja, ka komandai trīs gadus pēc kārtas jau izdevies izcīnīt trešās vietas, bet nu audzēkņi pretendē uz labākiem rezultātiem.
Latvijas Speciālā olimpiāde ir organizācija, kas ik gadu dažāda līmeņa sacensībās iesaista ap 2500 internātskolu audzēkņu. Latvijas Speciālās olimpiādes sportisti ir piedalījušies divpadsmit pasaules vasaras un ziemas Speciālās olimpiādes spēlēs.
