Viņš norādīja - pašreizējie aprēķini liecina, ka sporta budžets nākamajā gadā saruks par 2,4 miljoniem eiro. Šāds samazinājums varētu attiekties uz sporta pamatvajadzību apmierināšanu. Taču sporta attīstībai, laureātu apbalvošanai un citu mērķu sasniegšanai ir nepieciešami līdzekļi.
Tas ir pretrunā ar pašu politiķu pausto pēc olimpiešu atgriešanās no Soču olimpiskajām spēlēm. Tad viņi solīja atbalstīt sportistus.
„Iznāk, jo labāki rezultāti, jo vairāk apcērp (..) Mums tas ir kā auksta duša,” teica Vrubļevskis. Viņš atgādināja, ka likumā rakstīts, ka augstas klases sportam finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā.
Kā vienu no iespējamajiem ceļiem, lai uzlabotu situāciju, viņš minēja atgriešanos pie sistēmas, kurā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabaku un alkoholu būtu piešķirti sportam un kultūrai. Tādējādi sports būtu neatkarīgs no politiķu lēmumiem un būtu paredzamāka gatavošanās Rio un Pjeņčanas olimpiskajām spēlēm.
Tieši par šiem jautājumiem piektdien arī varētu spriest Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālā asambleja.
