Minhenē no 11. līdz 21. augustam risinājās Eiropas čempionāti airēšanā, galda tenisā, kanoe un smaiļošanā, kāpšanas sportā, pludmales volejbolā, triatlonā, vieglatlētikā un vingrošanā.
Vācijas sportisti izcīnīja 60 godalgas, tajā skaitā 26 zelta medaļas, kā arī 20 sudraba un 14 bronzas medaļas. Summā tikpat medaļu mājup aizveda Lielbritānijas delegācija, kas kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā, jo ar 24 čempionu tituliem izcīnīja mazāk zelta godalgu. Laureātu trijnieku ar 51 medaļu un 14 zelta godalgām noslēdza Itālija.
Tukšā nepalika arī Latvijas delegācija – pludmales volejbolā sievietēm triumfēja Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, bet smaiļošanā sudrabu nopelnīja Roberts Akmens. Medaļu kopvērtējumā Latvija dalīja 28. vietu ar Armēniju, bet vismaz pie vienas godalgas tika 37 valstu sportisti.
Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām kā agresorvalstu pārstāvjiem dalība apvienotajā Eiropas čempionātā ar organizatoru lēmumu bija liegta.
Nākamais apvienotais Eiropas čempionāts paredzēts 2026. gadā no 30. jūlija līdz 9. augustam pagaidām vēl nenoteiktā vietā. Sagaidāms, ka izmaiņas varētu būt arī sporta veidu sarakstā, jo jau Minhenē programma atšķīrās no pirmā kompleksā Eiropas čempionāta, kas 2018. gadā Berlīnē un Glāzgovā pulcēja septiņu sporta veidu atlētus.
Apvienotā Eiropas čempionāta organizatori uzskata, ka vairāku sporta veidu pulcēšanās vienkopus rada skatītāju lielāku kumulatīvo interesi gan televīzijas pārraidēs, gan klātienē. Minhenē aizvadītās sacensības bija lielākais apvienotais sporta pasākums Vācijā kopš 1972. gada olimpiskajām spēlēm.
