Adžiliti pirmsākumi meklējami Londonā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, un tulkojumā tas nozīmē veikls, lokans. Galvenais uzdevums - precīzi pārvarēt visus šķēršļus un paveikt to pēc iespējas ātrāk. Turklāt trasē saimnieks drīkst izmantot tikai balsi, un suni nedrīkst atalgot.
Apmierināta bija sacensību dalībniece Gunita Romanovska, sakot, ka starts izdevās labs, jo abas ar suni trases noskrēja bez kļūdām, un tas ir svarīgi. "Mums galvenais, ir jātrenē ātrums. Ļoti ātram laikam ir jābūt, jo mums ir jānoskrien ne tikai papiloni, bet arī citu škirņu pārstāvji, un ir šķirne šeltijs, kas ir ļoti ātrs," viņa paskaidroja.
Starptautiskās adžiliti sacensībās Latvijas sportisti piedalās jau kopš 1995. gada, tomēr joprojām šī suņu sporta disciplīna ir mazpazīstama un maz ir arī treneru, īpaši ārpus Rīgas.
Nacionālās adžiliti sacensības notiek četras reizes gadā. Uz Pavasara kausu Garkalnes novada Upesciemā ieradušies 85 suņi, tostarp arī Arass no Lietuvas. Saimnieki stāsta, ka ar šo sporta veidu sākuši nodarboties pirms pāris gadiem, bet tagad ar to jau ''saslimusi'' visa ģimene.
Nacionālajās sacensībās var piedalīties ikviens suns, kurš apguvis komandas un nepieciešamās prasmes, lai pārvarētu dažādus šķēršļus, bet profesionālā līmenī šajā disciplīnā Latvijā darbojas ap 50 suņu. Astoņi labākie Latviju pārstāvēs arī Pasaules kausa izcīņā, kas šogad notiks Spānijā.
