Vikštrems Latvijas izlasē kā handbolists aizvadījis 30 spēles, Austrijas izlasē 49. Viņš bija viens no pirmajiem handbolistiem, kuram bija iespēja veidot profesionālo karjeru Austrijā. Spēlējot klubos, Vikštrema sniegums iekrita acīs federācijai, kura piedāvāja Uģim spēlēt Austrijas izlasē. Sākotnēji viņš tam pretojies, taču privātā dzīve ieviesa savas izmaiņas. “Tā nu tas iznāca,” intervijā Sporta Studijai atzina Vikštrems.
Šobrīd viņš ir pie Latvijas Handbola izlases stūres. Viņa vadībā izlase rāda pamatīgu cīņassparu, cīnoties par uzvaru pret pasaules klases komandām. Un tas notiek veiksmīgi. Runājot par sasniegto Rīgas domes kausa izcīņā, Uģis neslēpa: “Tas bija mūsu mērķis pret šīm komandām mācīties. Man nav svarīgs rezultāts, man ir svarīgi parādīt pasaules līmeņa komandām, kā mēs pretosimies”. Taču viņš neslēpa, ka sajūta bija patīkama.
“Mums vēl priekšā daudz darba. Lēnām, lēnām, soli pa solītim pa kāpnēm augšup,” tā Vikštrems, piebilstot, ka izlasei ir lieli mērķi. Tuvākais no tiem – spēlēt Pasaules čempionātā handbolā, kas risināsies 2019. gadā Francijā.
Trenējot Latvijas handbola izlasi, Uģis redz arī atšķirības. Ja Austrijas izlasē nekad nav bijis jādomā par naudas taupīšanu, tad Latvijas izlasē finansiālo grūtību dēļ uz visa tiek taupīts.
Stāstot par darbu izlasē, Uģis norādīja, ka trenerim ir jābūt mammai, tētim un psihologam vienā personā. Tas nav viegls darbs. “Galvenā doma – jāsaliek komanda kā viens kodols,” uzsvēra treneris. Ar spēlētājiem ir jāstrādā – jāiedvesmo, jāpārliecina. Ja tas izdodas, komanda var kalnus gāzt.
