Aktīva dzīvesveida ideju nevar iepotēt un uzspiest, jo iniciatīva katram ir jāatrod pašam, uzskata Rodke. Tikai tādu ar savu sapni un mērķi viņš saskata ceļu uz labu veselību, ko nav iespējams nodrošināt ar rīkojumu no augšas. Treneris nešaubās, ka
sportam modernā izglītībā jāseko tiem pašiem principiem, kā jaunuzņēmumu attīstībā.
"Modernajā izglītībā jebkuram mācību priekšmetam, it sevišķi sporta stundai, ir vajadzīga ideja, stratēģija, mārketings, un tad tas strādās," teica Rodke. "Tā, lai sports iepatīkas jebkurai septītklasniecei ar lieko svaru, kura nekad profesionāli nesportos, bet viņa var atrast sev kaut ko foršu, patīkamu un var justies stipra. Visas meitenes grib justies stipras."
Rodke konsultācijās ir runājis ar vecāku atvestiem bērniem, kuri atveras un sāk stāstīt, kāpēc negrib sportot un kāpēc viņiem tas nepatīk. Par absurdu Rodke uzskata sporta vērtēšanu ar atzīmi skolā, jo sportu viņš uzskata par fizisku mākslu. Treneris ir pārliecināts, ka
ar atzīmi nevar novērtēt ne gleznu, ne mūziku, un ar sportu ir tāpat.
"Šakils O’Nīls nevarēja iemest soda metienus, bet [Nacionālajā basketbola asociācijā] NBA bija miljonārs. Mums liek atzīmi par to, cik no 10 soda metieniem iemetīsi. Man šķiet, tas ir absurdi," teica Rodke.
Treneris uzskata, ka sporta skolotājam vajadzētu maksāt vismaz divreiz lielāku algu pat par mazāku stundu skaitu, jo viņi veic daudz smagāku darbu, kas patērē resursus un nervus. Sporta skolotājam bērni dažādos laikapstākļos ir kustībā, un viņi ir jāsavāc, nevis jāstāv klases priekšā, un tas patērē vairāk resursu.
