Treneris Miļuns: Privātstruktūrām ir sarežģīti atrast finanses profesionāla statusa sportistiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Sākoties Covid-19 krīzei, pie "sasistas siles” neveikto sociālo iemaksu dēļ bija daudzi Latvijas sportisti. Pēc Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) iniciatīvas profesionālo sportistu darba algām ieviesa speciālu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, tomēr tas ir tikai pirmais solis sistēmas sakārtošanā. Treneris Ēriks Miļuns Latvijas Radio atzina, ka privātajās struktūrās ir sarežģīti nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai sportistus algotu kā profesionāļus. 

Līdz ar gada sākumu stājās spēkā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumi, taču tie attiecas tikai uz profesionāliem sportistiem, kuri par tādiem uzskatāmi Sporta likuma izpratnē. Profesionālo sportistu darba algām piemēro speciālu 20% iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, kas ir būtisks solis sportistu atalgojuma sistēmas sakārtošanā un pozitīvs signāls visai nozarei. 

Meklē risinājumus profesionālo sportistu sociālās aizsardzības uzlabošanai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Miļuns ir hokeja treneris, kurš lielākoties strādājis ar jauniešu komandām un šobrīd vada klubu "Prizma". Viņš ir gandarīts, ka sporta finanšu jomā ledus beidzot ir sakustējies, taču, viņaprāt, Latvijā nemaz nav tik daudz profesionālu sportistu, kas par tādiem uzskatāmi pēc Sporta likuma.

Profesionāļiem tuvo sportistu saimi Miļuns iedala trijās aptuvenās kategorijās. Vienus atbalsta valsts pēc visiem oficiālajiem noteikumiem, otri ir ar pašvaldību atbalstu sporta skolās, bet ir arī privātais sektors, kam Miļuns vēršanos plašumā neparedz. 

Hokeja treneris uzskata, ka privātām struktūrām pēc izmaiņām likumos par ziedojumiem sportam ir sarežģīti atrast līdzekļus, lai sportists būtu profesionāls algots darbinieks un iztiktu tikai no sporta. Pēc izmaiņām likumos sports bija viena no nozarēm, kur privātu struktūru ziedojumi būtiski samazinājās.

HK “Prizma” sastāvā jau 2020. gadā nebija neviens profesionāls sportists.

"Visi ir strādājoši un papildus mācībām un darbam viņiem kā hobijs tiek nodrošināta iespēja nodarboties ar sportu,” pauda Miļuns.

Profesionālie sportisti neraujas komentēt algu jautājumu, dodot priekšroku nepubliskot līgumu saturu un summas.
Biedrības “Liepājas basketbols” vadītājs Normunds Atvars par lielāku nodokli, protams, nepriecājas, bet jautājums, kur ņemt naudu, tiekot risināts. 

Atvars uzskata, ka katram pakalpojumu sniedzējam – sportistam vai trenerim – ir labāk nekā iepriekš, jo tiek nodrošinātas arī sociālās garantijas. “Nedomāju, ka kaut viens pasaulē ir priecīgs, ja pieaug izmaksas, mēs arī tādi neesam," teica Atvars. "Situācija ir tāda, kāda ir, bet vislabākais risinājums šajā gadījumā būtu speciāls sportista nodoklis vai sportista likums, kas paredz definēt sportista juridisko saistību."

Savulaik mums formāli nebija profesionālu sportistu - VEF basketbolistus iekļāva fabrikas cehu strādnieku sarakstos, bet izlases basketbolistes varēja atrast Tramvaju un trolejbusu pārvaldes ceļa strādnieču vai atslēdznieču amatos.

Patlaban lielākajai daļai sportistu ar klubiem ir noslēgti autoratlīdzības vai mikrouzņēmumu līgumi – uz šo kategoriju neattiecas profesionālo sportistu nodokļu likmes. Mikrouzņēmumu līgumi iepriekš bija daudz izdevīgāki, jo ienākuma nodoklī bija jāmaksā tikai 15 procenti, bet kopš 2021. gada sākuma jau 25 procenti, turklāt, ienākumiem pārsniedzot 25 tūkstošus eiro gadā, likme ir jau 40 procenti. 

Situācijā, kad finansējums sportam mazinās un citi nodokļu režīmi kļūst neizdevīgāki, nemainīga 20% ienākuma nodokļa likmes ieviešana veicina rūpes par profesionālo sportistu sociālo aizsardzību. LKSSA uzsver, ka ir sperts tikai pirmais solis un nākamie sekos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti