Jau tapušajam risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, multifunkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas. Kopējās teritorijas labākais telpiskais risinājums no arhitektoniskā un plānošanas viedokļa tiks izvēlēts metu konkursā.
Makets jau ir prezentēts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, kur saņēma atzinīgu vērtējumu. Maketu ir izstrādājis SIA NAMS.
Publicitātes attēls
Jaunais makets ir pirmais no daudzo jaunā stadiona objektu risinājumiem – tā galvenie elementi ir jaunās, papildinātās tribīnes, kas ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, vieglatlētikas stadions un sporta laukums, kas pilnībā atbildīs vieglatlētikas starptautisku sacensību organizēšanas prasībām, kā arī jauns apgaismojuma risinājums, kas būs būtiski modernāks par esošo, pastāstīja VSIA "Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Martinsons pirmdien informēja, ka jau ir bijušas sarunas ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) un būs ar Latvijas Vieglatlētikas savienību par stadiona pielāgojamību. Visu šo gadu projekta īstenotāji turpinās sarunas ar sporta federācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai stadionu pilnveidotu katras sporta sabiedrības grupas un kultūras kopienas vajadzībām.
Martinsons atgādināja, ka visam "Daugavas" sporta kompleksam - stadionam, ledus hallei, treniņu laukumiem ir jābūt gataviem līdz 2022. gada 31.decembrim. Tiesa, tribīnēm jābūt gatavām jau 2018.gadā, kad būs Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, to vidū Dziesmu un deju svētki.
LFF Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuks gan bija skeptisks par "Daugavas" stadiona atbilstību futbola prasībām. Pirmkārt, nav skaidrs, vai tas vispār atbildīs Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) prasībām, otrkārt, diez vai tikai trīs tribīnes, kas būs ap laukumu, būs atbilstošas televīzijas un mārketinga prasībām. Tāpat nav skaidrs, kādā līmenī būs stadiona apgaismojums.
Savukārt sporta žurnālists Uldis Strautmanis norādīja, ka "Daugavas" stadiona attīstība ir vēl viens piemērs tam, ka savā starpā, visticamāk, nav spējušas vienoties LFF, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija. Viņaprāt, vislabāk būtu, ja abas organizācijas vienotos par viena stadiona attīstību, ieguldot tajā savus resursus. Taču patlaban ir dzirdamas runas gan par bijušā Latvijas Universitātes stadiona pārveidi, gan par "Daugavas" celtniecību. Tomēr tik daudz tāda mēroga stadionu Rīgai nemaz nevajag.
Atjaunojamā "Daugavas" stadiona tribīņu ģeometrija ir projektēta tā, lai nodrošinātu visa stadiona pārskatāmību no visām tribīņu 24 rindām. Tribīnes arhitektoniskā risinājuma pamatā ir atraktīvs nesošās konstrukcijas risinājums – telpisks tērauda elementu režģis, kas reizē veic tribīnes pārsegumu nesošo funkciju, gan veido efektīgu tribīnes ārējo fasādi. Konstrukcija un to apšuvums paredzēti balti. Zem tribīnēm izbūvēs arī skatītāju tualetes un ģērbtuves.
Jau ziņots, ka saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona “Daugava” un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots. Tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu – stadionā līdz 2022. gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna "park&ride" autostāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.
Projektu ieviesīs VSIA "Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums teju 7,1 miljons eiro.
