Kā vienu no problēmām sportists atzīmēja pleca traumu, kas, iespējams, neļāva sasniegt labāku rezultātu grūšanā. Protams, viņš arī atzīmēja psiholoģisko aspektu.
"Plecs ik pa brīdim traucēja, vienu brīdi neiegāja vietā, nenofiksējās un iztraucēja. Tajā brīdī labāk bija nomest, nekā iedzīvoties kādā traumā. [...] Vēl psiholoģiski sevi jāsagatavo, man bija uztraukums," komentēja Plēsnieks.
"Izgāzos vienkārši kā veca sēta," savu sniegumu raksturoja svarcēlājs, piebilstot: "No sirds vēlējos iegūt vismaz trešo, ceturto vietu, bet nesanāca".
Skatītāju rindās bija iespējams redzēt arī svarcēlāju Rebeku Kohu, kura bija ieradusies, lai Artūru atbalstītu. Viņa novēlēja veiksmes sportistam gan pirms starta, gan arī aktīvi līdzi juta pašu sacensību rindās, LTV norādot, ka pašas startā bijis ļoti svarīgs Artūra atbalsts.
"Paldies visiem, kuri turēja īkšķus, bet piedodiet, ka nesanāca," sacīja Plēsnieks. Taču neslēpa, ka ir sarūgtināts.
Artūra treneris Eduards Andruškēvičs arī atzīmēja svarcēlāja traumas, kuras nav apkoptas, taču tagad būs pietiekoši ilgs laiks, lai apmeklētu dažādas fizioterapijas nodarbības un sadziedētu traumas.
Iesildīšanās zālē vēl vis bijis kārtībā, bet pēc tam bijis redzams, ka Plēsniekam kājas nav tik spēcīgas, kā parasti.
"Sagatavošanās posmā neizdarījām to, ko vajadzēja, piemēram, tā pati muskuļu nostiprināšana kājām. Šogad Artūram nekas nav paredzēts, viņš atpūtīsies un varēs sevi savest kārtībā," sacīja treneris Andruškēvičs.
Treneris arī piebilda, ka viņu mērķis ir bijusi vismaz sestā vieta un ir rūgtums, ka mērķis nav sasniegts.
"Viņš bija gatavs arī uz 230 kilogramiem grūšanā, bet arī ar to viņš tikai tiktu labāko sešiniekā," rezumēja treneris.
Jau stāstījām, ka svarcēlājs Plēsnieks Rio olimpiskās spēles noslēdza augstajā astotajā vietā.