Visvairāk Rebeka vēlas, lai turētos laba veselība, un viņa jau lūkojas uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm. Ja būs veselība, tad izdosies piepildīt treneru plānus un rezultāts neizpaliks, uzsvēra sportiste. Personiskās attiecības viņa plāno veidot tālākā nākotnē.
Koha nesteidzas meklēt savu mīlestību, jo uzskata, ka tam vēl būs pietiekami daudz laika. "Karjera sportā nav tik ilga, lai kaut ko dzīvē nokavētu," viņa teica. "Labāk to [sporta karjeru] novest skaisti līdz galam, pēc tam būs ģimene un darbs, nekur tas nepazudīs."
Jautāta, kā nosvinēs pasaules čempionāta medaļas izcīnīšanu, Rebeka pasmējās, ka tas būs viņas noslēpums.
Pasaules čempionātā Rebeka nervozējusi vairāk nekā 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, jo šoreiz sevi sajuta kā vienu no favorītēm. Pirmo reizi bijusi sajūta, ka var cīnīties par medaļām, turpretim olimpiskajās spēlēs no viņas lieli panākumi netika gaidīti.
Rebeka atzina, ka bija diezgan satraukta un nezināja, ko gaidīt no konkurentēm, tāpēc koncentrējās vairāk uz savu startu. "Ļoti atbildīgs moments, nedrīkst pievilt sevi un trenerus, obligāti bija viss jāpaceļ," uzsvēra sportiste, kura vienmēr ieklausās treneros. "Celt ir mans darbs. Šoreiz izdarīju visu tā, kā vajag," viņa piebilda.
Pasaules čempionāts risinājās pavisam blakus Disnejlendai, tomēr iespēja tur pabūt Rebekai tā arī neradās, lai gan viņa būtu vēlējusies. Jau nākamajā dienā pēc sacensībām sportiste mēroja ceļu mājup.
