Sporta studija

Tā olimpiskos čempionus - 3x3 basketbolistus sagaidīja Rīgā

Sporta studija

Basketboliste Kate Krēsliņa paver aizkaru uz sporta mazzināmo pusi

Jaunuzbūvētā Valmieras manēža liek sportistiem sajusties kā ārzemēs

Sporta infrastruktūru papildina jaunas būves, īpaši laimīgi vieglatlēti par manēžu Valmierā

Jaunu sporta būvju rakursā 2021. gads bijis pat neierasti krāsains. Nozīmīgs papildinājums ir gan hokejam, gan futbolam, bet īpaši gandarīti ir vieglatlēti par manēžu Valmierā, kur nodrošināti Baltijas valstīs vislabākie gatavošanās apstākļi.

Pavasarī sava veida šovs izvērtās pasaules hokeja čempionāta komandu treniņiem būvētās "Daugavas" ledus halles tapšanā. Tika nokavēti vairāki būves nodošanas termiņi, bet divas dienas pirms komandu ierašanās to tomēr oficiāli nodeva ekspluatācijā. Ir redzami mīnusi, un ledus stundas ir dārgas, tomēr rezultātā Rīga ir kļuvusi par diviem ledus laukumiem bagātāka.

Rīga par sevi skaļi likusi runāt futbola kontekstā. Galvaspilsētas lielāko klubu "Riga" FC un RFS galvenie atbalstītāji pabeidza pirmo posmu savu bāzu celtniecībā. RFS bāze Valdlaučos jau rudenī bija tikusi pie viena mākslīgā un diviem dabīgā zāliena laukumiem, pavasarī tur jau notiks pirmās spēles virslīgā.

Savukārt "Riga" FC savu bāzi būvē Piņķos, rudenī jau bija pieejami trīs miksēta seguma futbola laukumi. Gan "Riga" FC, gan RFS kompleksi paredzēti gana iespaidīgi – tuvākajos gados plānota pienācīgu stadionu un daudzu citu telpu izbūve.

Daudziem jau ir apnicis runāt par vieglatlētikas manēžu Rīgā, "Daugavas" stadiona teritorijā. Līgumsaistības paredz, ka tai jābūt uzceltai 2023. gada februārī. Toties,

kamēr Rīgā vēl jāgaida līdz būvniecības sākšanai, Valmierā, atjaunotajā Jāņa Daliņa stadionā, manēža jau ir atklāta.

Manēžā Valmierā ir aizvadītas pirmās sacensības un treniņus sākuši Latvijas spēcīgākie vieglatlēti. Kad manēžā viesojās Latvijas Televīzija, treniņus aizvadīja šķēpmetēji.

Latvijā šī manēža ir unikāla ar to, ka tajā neatrodas sporta spēļu laukums – būve ir paredzēta tikai un vienīgi vieglatlētikai. 

Viens no lielākajiem, ja ne lielākais pluss ir tas, ka zem viena jumta atrodas ne tikai pati manēža, bet arī viesnīca, ēdināšanas zona un fizisko treniņu zāle.

Šķēpmetēja Madara Palameika uzsvēra, ka manēžā viss nepieciešamais ir vienuviet un nav nekur jābraukā apkārt. Vieglatlēti Valmierā jūtas iederīgi un manēžu jau uzskata par savām mājām.

"Ļoti patīkami, ka ir viss moderns, un viss ir tā, kā vajadzētu būt jebkurā vieglatlētikas manēžā," uzsvēra Palameika.

Par milzīgu plusu vieglatlētikai manēžu Valmierā uzskata šķēpmetēja Anete Kociņa. Viņa atzina, ka

Latvijā kas tāds ilgi tika gaidīts.

"Man pirmajā reizē nelikās, ka esmu uz Latvijas manēžu atbraukusi," teica Kociņa. "Man likās, ka esmu ārzemēs, bet te visi runā latviski. Neko perfektāku nevar iedomāties."

Savukārt šķēpmetējs Patriks Gailums jauno manēžu nosauca par vienīgo vietu Latvijā, kas tik augstā līmenī nodrošina treniņu apstākļus vieglatlētiem.

Lai gan Lietuvā un Igaunijā ir gana daudz manēžu, tajā skaitā arī lielajās pilsētās, kaimiņzemju sportisti jau sākuši izmantot Daliņa stadiona iekštelpu infrastruktūru.

Vidzemes Olimpiskā centra attīstības nodaļas vadītāja Jolanta Dukure pastāstīja, ka

manēžu kā stūrakmeni visas Baltijas vieglatlētikas attīstībai balstīs arī sporta tūrisms, piesaistot tuvākus un tālākus kaimiņus.

Valmierā jau ir pabijuši igauņi un lietuvieši, bet ar somiem sāktas pārrunas var vizīti februārī. 

"Lietuvai un Igaunijai šāda līmeņa infrastruktūras nav, uz šo brīdi šī [manēža]ir labākā Baltijā," uzsvēra Dukure. "To ir atzinuši visi ciemiņi, kas ir bijuši pie mums. Jebkurš sektors atbilst visiem starptautiskiem standartiem. Esam sertificēti un atbilstam visiem standartiem."

Eiropas U-20 vicečempiones 5000 metru skrējienā Agates Caunes treneris Raitis Ravinskis pastāstīja, ka vieglatlēti jaunajā manēžā var pilnvērtīgi trenēties un nav jādala laiks ar citiem sporta veidiem, kā tas ir Liepājā.

Savukārt Lietuvas augstlēcējs Jozs Birkštis manēžu nosauca par perfektu vietu, kur skrejceliņa virāžas ir ideālas sprinteriem, kā arī ir nodrošināta lieliska svaru zāle un uz vietas istabiņas dzīvošanai. 

Gan treneri, gan sportisti norāda, ka manēžas plānojums ir tāds, ka dažādu disciplīnu pārstāvji viens otram netraucē.

Meklējot mīnusus, tos nav viegli atrast, bet mešanas sektora augstums nav tik liels, cik vajadzētu.

Valmieras manēža ir vēl viens mājiens un piemērs Rīgai. Sportisti saka, ka par to jau ir apnicis runāt. Rīgai galvaspilsētas statusu neviens neatņems, bet vieglatlētikā gan šobrīd tā pavisam noteikti tāda nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt