Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis norāda, ka sportā sīkumu nav. Viņš kaut vai aizņemšoties naudu, bet izdarīs visu, kas pienākas. „Ja man trūkst naudas kādam sīkumam, augstāk par 10. vietu nav ko cerēt,” viņš saka.
Ekmanis arī saka, ka šis sporta veids ir arī viņa hobijs, tādēļ par spīti grūtībām viņš cīnās. Kopš pērnruden pieņemtajiem jaunajiem noteikumiem – naudas līdzekļus piešķirt atbilstoši sasniegumiem, situācija esot uzlabojusies, taču tik un tā šogad ir aptuveni 19% jeb 120 tūkstošu latu deficīts, kas jāatrod pašiem.
Ņemot vērā sportistu vērtējumu, Latvijas Nacionālā sporta padome ceturtdien vienojās atstāt spēkā jau atbalstītos kritērijus naudas sadalē.
“Vienmēr ir bijis daudz neskaidrību par to, kam tiek sadalīts un cik daudz, tāpēc jau pagājušajā gadā vienojāmies par proporcionālo sadalījumu, cik kurai sporta organizācijai naudas piešķir,” teica padomes priekšsēdētājs un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Šogad vislielākais līdzekļu gan deficīts varētu būt jātnieku sportam. Valsts piešķirtie 11 tūkstoši latu ir tikai 8% no nepieciešamajiem 136 tūkstošiem latu. Gandrīz tikpat slikta situācija ir arī paukotājiem un peldētājiem, kuriem naudas līdzekļu deficīts ir vairāk nekā 90%.
Vislielāko valsts atbalstu šogad saņems bobslejs, basketbols, kamaniņu sports un vieglatlētika. Latvijas hokejisti tiks pie vairāk nekā 385 tūkstošiem latu, kas gan veido nepilnu trešdaļu no vajadzīgā finansējuma.
