Jeļena specializējas 800 un 1500 metru distancēs, taču Latvijas komandai neatsaka palīdzību arī citās distancēs. Par to šī gada sākumā ieguva arī Latvijas Vieglatlētikas savienības Gada balvu “Par cīņas gribu”. Jeļena atzīst, ka nepadoties un cīnīties līdz galam iemācījis sports un tas arī ieaudzināts ģimenē.
“Varbūt tā ir audzināšana. Varbūt arī vecāki kaut ko ieaudzināja manī. Bet daudz ko deva sports, tāpēc, ka tur notiek cīņa,” pauda sportiste.
Ābele ir deviņkārtēja Latvijas čempione dažādās disciplīnās gan ārā, gan telpās – 800 metros, 1500 metros, 3000 metros un arī pusmaratonā. Lielākie panākumi starptautiskajā līmenī viņai bijuši 2003. un 2004. gadā – ap 18 gadu vecumu.
Tiesa gan, nesenākajā pagātnē sports bijis viņas vaļasprieks, bet zināšanas nodotas jaunajai skrējēju paaudzei. Jeļena kopā ar vīru Māri Ābeli ir tā sauktais „skrējēju pāris” , jo abi piedalās dažādās skriešanas sacensībās. Gan darbā ar bērniem, gan pašās sportiskajās aktivitātēs kā galvenais uzsveramais elements ir cīņa līdz galam.
Tiesa, šis ir olimpiskais gads un daudziem sportistiem sapnis par dalību olimpiskajās spēlēs tā arī paliek nepiepildīts. Jeļena atzīst, ka šo gadu gaidījusi ar nepacietību un, lai piepildītu savu sapni, pašlaik vairs nestrādā par treneri.
“Praktiski visu laiku es tagad sportoju, atpūšos, audzinu savu bērnu,” pastāstīja Jeļena, neslēpjot, ka šogad vēlas sev pierādīt, ka var izdarīt vēl vairāk. “Varbūt arī man izdosies piepildīt savu lielāko sapni,” tā par mērķi tikt uz Rio izteicās skrējēja.
Ābele uzvarējusi gan Sieviešu skrējienā Mežaparkā, gan Jūrmalas pusmaratonā, bet tuvākajā nākotnē sacensības Latvijā noteikti nav viņas mērķis. Tāpat kā darbs Mārupes sporta centrā.
Jau 5.augustā Brazīlijā, Riodežaneiro, notiks vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, un arī Ļena cer, ka varēs iesoļot olimpiskajā stadionā Latvijas delegācijas sastāvā.
