Euranet Plus

Sola lielāku brīvību samazināto PVN likmju piemērošanā

Euranet Plus

Skaitļi un fakti: Eiropas sporta preču ražotāju «odziņa» – slēpes

Skaitļi un fakti: Latvijā fiziskās aktivitātes ir cieņā

Skaitļi un fakti: Latvijā fiziskās aktivitātes ir cieņā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Gaidāmās olimpiādes laikā daudzu Latvijas iedzīvotāju iecienītākā nodarbe būs sportistu cīņu vērošana TV ekrānos. Tomēr ikviena šāda sporta foruma mērķis ir popularizēt fiziskās aktivitātes ikviena cilvēka dzīvē.

Pētījumi liecina, ka Latvijā izkustēšanās ir cieņā un ar tādu vai citādu sporta veidu vai fizisko aktivitāti nodarbojas gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma 2016. gadā pētījumu veica socioloģisko pētījumu uzņēmums „Latvijas fakti”, un tā analīze liecina, ka ar fiziskajām aktivitātēm regulāri nodarbojas 62% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, no kuriem 45% ar fiziskajām aktivitātēm vai sportu nodarbojas vienu līdz divas reizes nedēļā, bet 38% – trīs un vairāk reižu  nedēļā.

Visbiežāk ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki.

Populārākās fiziskās aktivitātes Latvijā ir garāku gabalu iešana kājām, braukšana ar velosipēdu, vingrošana, to skaitā trenažieru zāles apmeklēšana, peldēšana, kā arī skriešana. Interesanti, ka ar garāku gabalu iešanu ar kājām nodarbojas vecāka gadagājuma cilvēki, braukšanu ar velosipēdu vairāk piekopj lauku iedzīvotāji, vingrošana un trenažieru zāles apmeklēšana, kā arī skriešana ir iecienīta jauniešu vidū, bet peldēšanu biežāk izvēlas vidējā paaudze un labāk materiāli situēti cilvēki.

„Latvijas faktu” veiktā aptauja arī atklāj, ka 54% fiziski aktīvo Latvijas iedzīvotāju minējuši, ka motivācija sportot ir pašsajūtas uzlabošanai, bet 35% norādīja uz vēlmi nostiprināt veselību un palielināt darba spējas.

Vairāk par pusi jeb 52% fiziski aktīvo iedzīvotāju pētījumā apgalvoja, ka speciāli netērē finanšu līdzekļus, lai nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm vai sportu.

Līdz 15 eiro vidēji mēnesī fiziskajām aktivitātēm tērēja 17% respondentu, no 16 līdz 35 eiro tērēja 17%, savukārt vairāk - 10% fiziski aktīvo iedzīvotāju.

Sporta preču un pakalpojumu tēriņu indekss, kuru izveidojis Eiropas statistikas birojs „Eurostat”, parāda, ka gan sporta preču, gan sporta pakalpojumu iegādes apmērus Latvijā spēcīgi ietekmēja krīze.  Tostarp sporta preču iegādes apmēri Latvijā joprojām nav sasnieguši pirmskrīzes rādītājus.

Savukārt svarīgākais iemesls, kādēļ daļa Latvijas iedzīvotāju nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vai sportu, ir laika trūkums. Pētījumā to kā iemeslu ir minējuši 49% iedzīvotāju, kuri ar sportiskām aktivitātēm nenodarbojas. Vēl 17% minēja nepatiku pret sportu, bet 16% - veselības problēmas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti