Vislielākā vērtība eksportā no Eiropā gatavotā sporta aprīkojuma gan ir laivām un ūdenssporta inventāram, kam seko vingrošanas, atlētikas un peldēšanas inventārs un tikai tad slēpes. Tomēr, ja abas pirmās sporta preču kategorijas tikpat sparīgi Eiropa arī importē, tad slēpju industrijā dominē eksports, un ar savām slēpēm Eiropa apgādā daudzus ziemas sporta veidu cienītājus visā pasaulē. Par to nav arī jābrīnās, jo Eiropā bāzējas tādi slaveni ražotāji kā „Atomic”, „Fischer”, „Rossignol”, „Salomon” un citi.
Kopumā 2016.gadā ES dalībvalstis eksportēja vairāk nekā 7,3 miljonus slēpju pāru un snovborda dēļu.
Gandrīz 60% no šī apmēra tika eksportēti uz citām ES valstīm. Savukārt ārpus savienības robežām visvairāk slēpju tika nosūtīts uz ASV – gandrīz 1,4 miljoni slēpju pāru un snovborda dēļu.
Slēpju ražošanas industrijā viennozīmīgi dominē Austrija. No tās ir eksportēta trešdaļa visu Eiropā saražoto slēpju un snovborda dēļu. Proti, 2016.gadā no Austrijas eksportēja 2,5 miljonus slēpju pāru un snovborda dēļu. Tāpat vērā ņemami eksportētāji ir Itālija, Vācija, Francija, Čehija un Rumānija.
Tomēr kopumā lielākais sporta preču tirgus Eiropā ir Vācijā. Pēdējie dati gan ir apkopoti par 2015.gadu, un tad Vācija sporta preces eksportēja 3,8 miljardu eiro vērtībā, bet importēja – 2,3 miljardu eiro vērtībā.
Latvijas rādītāji šajā ziņā ir daudz pieticīgāki, taču gan sporta preču imports, gan eksports pēc krīzes ir atkopušies. 2015.gadā no Latvijas sporta preces eksportētas gandrīz 36 miljonu eiro vērtībā, bet importētas gandrīz 51 miljona eiro vērtībā.
